Bezdarbs valstī sasniedzis jau 14 procentu. Arī Bauskas rajonā daudz cilvēku palikuši bez darba.
Bezdarbs valstī sasniedzis jau 14 procentu. Arī Bauskas rajonā daudz cilvēku palikuši bez darba. Šoreiz psiholoģe BENITA SVARENIECE sniedz padomus, kā pārvarēt diskomfortu, neieslīgstot depresijā, un kā meklēt izeju no bezcerīgām situācijām.
Mazinās pašvērtējums
Zaudējot darbu, cilvēkā rodas bezvērtības izjūta. Viņam šķiet, ka nepelnīti nodarīts pāri, un tas rada aizvainojumu. Parasti nedod mieru doma: kādēļ tas notika tieši ar mani? Cilvēks apzinās, ka strādājis labi, darbu nav kavējis, bet tomēr ticis atlaists. Liela nozīme ir tam, kādā veidā darbs zaudēts. Ar faktu vieglāk samierināties ir tad, ja firmu vai iestādi likvidē un atbrīvo visus strādājošos. Tad situācija šķiet objektīvāka. Diemžēl sabiedrībā joprojām dominē uzskats – ja esi kļuvis bezdarbnieks, tad kaut kas nav bijis kārtībā. Valda nemotivēts pieņēmums, ka atbrīvoti tiek nejēgas, dzērāji un pārkāpumu izraisītāji. Tas viss ietekmē pašvērtējumu. Arī vairākkārtēji neveiksmīgi jauna darba meklējumi cilvēku iespaido negatīvi.
Negatīvās izjūtas pastiprinās
Stress, ko rada darba zaudēšana, personībā izraisa lielas pārmaiņas, kas varētu veidoties šādi: sākotnēji rodas gandarījums par negaidīti radušos brīvo laiku. Cilvēks jūt, ka biežāk būs kopā ar ģimeni, varēs nodoties vaļaspriekiem. Turklāt no darba atbrīvotajam parasti tiek izmaksāta naudas kompensācija un kādu laiku nav jādomā par iztikas līdzekļiem. Pamazām veidojas pieaugoša neapmierinātība ar brīvā laika pārbagātību. Cilvēks tajā visā cenšas atrast kādu jēgu.
Nākamais posms jau saistīts ar vēlmju ierobežošanu, jo naudas paliek arvien mazāk. Ja uzsāktie darba meklējumi ir neveiksmīgi, tad cilvēku vēl jūtamāk pārņem trauksmainība, aizvainojums. Kļūst saspringtākas arī attiecības ģimenē, jo ļoti bieži ikvienu frāzi bezdarbnieks uztver saasināti.
Jānoskaņojas aktīvai rīcībai
Svarīgi negatīvās emocijas un izjūtas neturēt sevī. Ģimenei vajadzētu būt vietai, kur cilvēks var runāt par visu, kā viņš jūtas, un būt drošs, ka tiks uzklausīts un saprasts.
Nevajadzētu gaidīt, ka situācija atrisināsies pati no sevis.
Vislabākais veids, kā pretoties negatīvajām emocijām, ir aktīva darbība, izvairoties no sevis žēlošanas un ļaušanās pesimismam. Tāpat nedrīkstētu gaidīt, ka piepeši notiks brīnums. Aizraidīt drūmās domas un gūt jaunu informāciju var atrodoties sabiedrībā. No draugiem vai paziņām nevajadzētu izvairīties, bet, gluži otrādi – biežāk satikties. Nodarbinātības valsts dienestā (Bauskā, Rīgas ielā 5) nodibināts Darba meklētāju klubs. Nodarbībās pulcējas cilvēki ar līdzīgām problēmām. Pārvarēt krīzi viņiem palīdz dažādu nozaru speciālisti. Šo piedāvājumu ieteicams izmantot, jo gūtā informācija, iemaņas un saskarsme ar cilvēkiem var būt noderīga.
Pesimistiskā noskaņojumā nebūtu ieteicams doties uz intervijām ar darba devējiem, jo viņi nemēdz izvēlēties darbiniekus, kuriem ir acīmredzamas problēmas. Darba devēji dod priekšroku cilvēkiem, kuri spēj ar sevi tikt galā.
Nepieciešams saņemties un sākt darba meklējumus arī ārpus tās vides, kurā cilvēks dzīvo.
Daži padomi un adreses
Ieteicams aiziet uz pilsētas vai pagasta bibliotēku un izšķirstīt laikrakstu «Diena» un «Lauku Avīze» sludinājumu lappuses. Tajās mēdz būt visdažādākie darba piedāvājumi.
Var apmeklēt Profesionālās karjeras izvēles centru Rīgā, Jēzus Baznīcas ielā 11 (312. kabinets). Darba laiks – no plkst. 9 līdz 17. Iepriekš jāpiesakās pa tālruni 7210700. Centrs sadarbojas ar darba meklētāju klubiem, tā rīcībā ir plaša informācija.
Psiholoģiski sarežģītās situācijās konsultācijas var meklēt Latvijas Ģimenes centrā (Rīgā, Kaņieru ielā 9a. Tālruņi 253869, 255414),
Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Psiholoģiskās palīdzības centrā (Rīgā, Jūrmalas gatvē 74/76. Tālrunis 414623),
Ģimenes terapeitu koppraksē (Rīgā, Dzirciema ielā 20. Tālrunis 459037, mobilais tālrunis 9405703).
Lai jums izdodas piepildīt savus mērķus!
