2002. gada 1. jūnijā spēkā stājās jaunais Darba likums, kas vērtēts gan pozitīvi, gan kritiski. 2002. gada 12. decembrī Saeima jau pieņēmusi svarīgus grozījumus šajā likumā, kas darboties sāk no šī gada 1. janvāra.
2002. gada 1. jūnijā spēkā stājās jaunais Darba likums (DL), kas vērtēts gan pozitīvi, gan kritiski. 2002. gada 12. decembrī Saeima jau pieņēmusi svarīgus grozījumus šajā likumā, kas darboties sāk no šī gada 1. janvāra.
Kā aprēķināma vidējā izpeļņa
Grozījumos ir precizēta vidējās darba algas aprēķina un izmaksas kārtība. Precīzi pateikts, ka turpmāk visos gadījumos, kad darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem mēnešiem gan no darba algas, gan normatīvajos aktos un darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī prēmijām (DL 75. panta 1. daļa). Tāpat tā aprēķināma par atvaļinājuma laiku. Grozījumos norādīts, ka no šī aprēķina izskaitāmas tās dienas, kad darbinieks nestrādāja darba nespējas dēļ, arī citu attaisnojošu iemeslu dēļ.
Savulaik presē plaši diskutēja par darba samaksu svētku dienās, kuras iekrīt darbiniekam noteiktajā darbdienā. Tagad tas ir precizēts un noteikts, ka par šo dienu jāmaksā vidējā alga tikai tad, ja darbiniekam ir nolīgta akorda (agrāk gabaldarba) alga vai noteikta laika algas sistēma ar stundas vai dienas likmes samaksu. Iepriekšējā norma par svētku dienu samaksu atcelta.
Pēc dienesta – atpakaļ savā vietā
Grozījumi DL paredz pārmaiņas 157. pantā, precizējot mācību atvaļinājumu piešķiršanas un samaksas kārtību, paredzot šādus mācību atvaļinājumus studijām jebkuru veidu izglītības iestādē.
Tagad arī noteikts plašāks personu loks viena mēneša atlaišanas pabalsta saņemšanai, atbrīvojot no darba. Darbinieki, kas atlaisti ētisku apsvērumu un taisnprātības dēļ, ja darbiniekam nav pietiekamas profesionālās spējas, veselības stāvokļa dēļ, ja darbā atjaunots iepriekš strādājošs darbinieks, darbinieku skaita samazināšanas dēļ, arī tad, ja uzņēmums tiek likvidēts. Ilgāks šis laiks ir gadījumos, kad tas paredzēts koplīgumā vai darba līgumā.
Joprojām Darba likums nesniedz atbildi, kā darba devējam noformēt dokumentus, ja darbinieks ir miris. Tādos gadījumos acīmredzot jārīkojas saskaņā ar Civillikuma 4. pantā paredzēto.
Nav īstas skaidrības gadījumos, kad personu iesauc valsts obligātajā aktīvajā militārajā dienestā. DL šis gadījums nav noregulēts ne par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, ne par atlaišanas pabalsta izmaksu. Šajā situācijā jāizmanto speciālais likums, šoreiz likums «Par obligāto militāro dienestu». Tajā paredzēts, ka darba devējam jāgarantē tiesības pēc dienesta darbiniekam atgriezties iepriekšējā darba vietā (amatā). Likuma 37. pants nosaka iesauktajai personai tiesības saņemt atlaišanas pabalstu mēneša vidējās algas apmērā.
