Apkopojot Bauskas rajona Prokuratūrā saņemtos apmeklētāju iesniegumus un sūdzības, nākas secināt, ka liela daļa no tiem ir saistīta ar neskaidrībām darba likumdošanas jautājumos.
Apkopojot Bauskas rajona Prokuratūrā saņemtos apmeklētāju iesniegumus un sūdzības, nākas secināt, ka liela daļa no tiem ir saistīta ar neskaidrībām darba likumdošanas jautājumos.
Latvijas darba likumu kodeksā (turpmāk tekstā DLK) ar 1992. gada 17. marta likumu izdarīti plaši grozījumi un papildinājumi, tie skāruši vairāk nekā 200 kodeksa pantu.
Līguma noslēgšana ir obligāta
Stājoties darbā, ar darbinieku un darba devēju noslēdzams individuāls rakstveida darba līgums saskaņā ar kodeksa 16. pantu. 1996. gada 14. martā šis pants papildināts ar otro daļu, nosakot, ka trešais pēc kārtas ar darbinieku noslēgtais terminētais darba līgums uzskatāms par darba līgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku (pastāvīgu darba līgumu), ja pārtraukumi no pirmā darba līguma līdz trešajam darba līgumam nav bijuši ilgāki par 30 dienām pēc kārtas.
Svarīgi grozījumi ir izdarīti vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtībā (103. pants) – visos gadījumos, sākot no 1992. gada 1. aprīļa, tiek aprēķināta no izpeļņas par pēdējiem diviem kalendāra mēnešiem.
Pārmaiņas ir arī atvaļinājumu un papildatvaļinājumu piešķiršanā, nodaļā par garantijām un kompensācijām, pantos, kas regulē darbinieku atlaišanu no darba un citos.
Mainīta darba strīdu izskatīšanas kārtība. Tos var izskatīt divas instances: darba strīdu komisija un tiesa (207. pants). Pirmā instance, darba strīdu komisija, ir obligāta. Kodeksa 216. pantā noteikts, ka rajonu (pilsētu) tiesās izskata darba strīdus: pēc darbinieka, darba devēja un arodbiedrības organizācijas pieteikuma, pēc prokurora pieteikuma.
Gadījumi, kad var vērsties tiesā
zreiz tiesās, negriežoties darba strīdu komisijā, izskata šādus darba strīdus:
par atjaunošanu darbā pēc darbinieku pieteikumiem, kuri atlaisti pēc darba devēja iniciatīvas, kā arī par atlaišanas iemeslu formulējuma grozīšanu,
pēc to darbinieku pieteikumiem, kuri strādā darbavietās, kur nav darba strīdu komisijas,
pēc darba devēja pieteikuma, ja arodbiedrības komiteja atsakās dot piekrišanu darbinieka atlaišanai pēc darba devēja iniciatīvas,
par atteikšanos pieņemt darbā,
pēc darbinieka pieteikuma sakarā ar laikā neizmaksātas darba samaksas vai darbā nodarītā veselības kaitējuma atlīdzības parādu piedziņu,
pēc darbinieka vai darba devēja pieteikuma, ja darba līgumu lauzt pieprasa institūcijas, kuras nav darba līguma puses.
Uzreiz tiesā izskata darba strīdus arī tad, ja darba strīdu komisija atsakās pieņemt pieteikumu vai novilcina tā izskatīšanu.
Šos prasījumus, tāpat kā līdz šim, izskata par darbiniekam pienākošos summu izmaksu ne vairāk kā par vienu gadu – bet kompensācijas izmaksu par neizmantoto atvaļinājumu atlaišanas gadījumā – ne vairāk kā par diviem gadiem (226.1. pants). Minētie ierobežojumi neattiecas uz kompensācijas izmaksu par darba piespiedu kavējumu laiku nelikumīgas atlaišanas rezultātā vai algas starpības izmaksu, nelikumīgas pārcelšanas gadījumā.
Skaidrojums
Par darba devēju pārkāpumiem darba likumdošanas jautājumos var vērsties Valsts darba inspekcijas Zemgales reģionālās pārvaldes Bauskas rajona nodaļā – Bauskā, Salātu ielā 7, no plkst. 8 līdz 17.
Jautājumos par nodokļu likumdošanas pārkāpumiem jāgriežas Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes Bauskas rajona nodaļā.