Palikt bez darba un sameklēt jaunu – mūsdienās tas nebūt nav tik vienkārši. Jā, laikrakstos, arī «Bauskas Dzīvē», darba piedāvājumu netrūkst, ļaudis darba spējīgā vecumā un ar profesionālām iemaņām ir nepieciešami daudzās nozarēs.
Palikt bez darba un sameklēt jaunu – mūsdienās tas nebūt nav tik vienkārši. Jā, laikrakstos, arī “Bauskas Dzīvē”, darba piedāvājumu netrūkst, ļaudis darba spējīgā vecumā un ar profesionālām iemaņām ir nepieciešami daudzās nozarēs. Taču darba dabūšana automātiski negarantē ilgu un nopietnu strādāšanu jauniegūtajā darbavietā.
Tieši šādu rūgtu patiesību atklājusi kāda baušķeniece – sieviete ap četrdesmit – tātad vecumā, kad ne visos amatos ir pieprasījums, ne visus darbus spēj veikt. Viņa nonāca kādā sabiedriskās ēdināšanas iestādē, noslēdzot ar darba devēju līgumu uz trim mēnešiem, šo laiku nodēvējot par pārbaudes termiņu. Taču vēl nebija pagājis pusotrs mēnesis, kad darbs sievietei tika uzteikts. Oficiālajā paziņojumā uzteikuma iemesls nav norādīts, kā to arī paredz Darba likuma 47. pants. Sarunās ar darba devēju minēts, ka strādniece nav tikusi galā ar saviem pienākumiem, veikusi tos neapzinīgi.
Bez darba palikusī gan uzskata, ka darījusi visu pēc labākās sirdsapziņas, darbu nav kavējusi, nav neko nedz nozagusi, nedz apzināti sabojājusi. Ja arī kāda kļūmīte gadījusies, jaunajā darbavietā pirmajā mēnesī tas esot pašsaprotami. Uzteikuma iemeslus viņa gan iedomājas citus – tāds esot darba stils šajā uzņēmumā – pieņemt darbā uz pārbaudes laiku un pēc tam atbrīvot. Bez darba palikusī min arī citus motīvus, tostarp vadītājas nekorektās darba metodes.
Argumentu uzskaitījums šķita pietiekams, lai uzklausītu arī otras puses viedokli. Darba devēju pārstāvju teiktais, kā jau to varēja gaidīt, bija pretējs. Sievietes darba metodes, attieksme pret pienākumiem patiesi bijusi tāda, ka nolemts pārtraukt darba attiecības. Uzņēmuma pamatfunkcija ir nodrošināt kvalitatīvu servisu, labi, garšīgi pabarot ēstuves apmeklētājus. Tāpēc ir svarīgi, lai varētu uzticēties ikvienam darbiniekam, vienalga, virtuvē vai klientu apkalpošanas zālē. Par absurdu darba devējs uzskata metodi bieži mainīt darbiniekus. Tas neesot arī ekonomiski izdevīgi, jo katrs jauns strādājošais ir jāsagatavo, jāapmāca.
Uzklausot abu pušu viedokļus, analizējot viena un otra argumentus, jāsecina, ka situācija patiesi nav viennozīmīga. Strādājošo trūkst daudzās nozarēs, tajā pašā laikā ikviens, kurš izmanto kādus pakalpojumus, vēlas tos arvien augstākā kvalitātē. Tāds ir šodienas darba tir gus – paģēr augstu kvalitāti, pašatdevi, iniciatīvu, vienlaikus nepazīstot žēluma un nepiedodot kļūdas.
Jācer, ka sievietei izdosies atrast citu darbu, ar uzņēmību un milzu pašatdevi tajā noturēties.
