Valdībā pieņemtais likumprojekts neuzlabos ražotāju situāciju attiecībās ar lielveikaliem, uzskata lietpratēji.
Konkurences uzlabošanas vietā jaunas prasības mazajiem tirgotājiem – tāds varētu būt rezultāts Ministru kabineta 7. janvārī atbalstītajam Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektam.
Ar cēlu mērķi
Mērķis, kas būtu jāizpilda jaunajam normatīvam, ir cēls, proti, līdzsvarot piegādātāju un mazumtirgotāju intereses, sekmējot sadarbību uz godīgu, nediskriminējošu attiecību pamata, pauž Ekonomikas ministrija (EM). «Godīga komercprakse un caurskatāmāki spēles noteikumi ir ne tikai tirgotāju un ražotāju, bet arī patērētāju interesēs,» saka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Likumprojekts savulaik tapa kā atbilde uz ražotāju protestu par to, ka lielie tirdzniecības tīkli uzspiež savus noteikumus. Rezultāts gan, šķiet, ir cits. «Likumprojekts paredz ieviest pastāvīgu uzraudzību un papildu administratīvās darbības aptuveni 2000 pārtikas mazumtirdzniecībā iesaistītiem mikro un mazajiem uzņēmumiem, tāpēc tirdzniecības izmaksas būtiski palielināsies. Uzņēmumi riskē, ka par katru nelielu kļūdu vai nepilnību tiem var uzlikt sodu līdz diviem procentiem no gada apgrozījuma,» norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA). Tās pārstāvji uzsver, ka likumā nav nekā jauna pret lielajiem veikalu tīkliem.
Uz labu necer
Aptaujātie uzņēmēji atzina, ka no jaunā likumprojekta neko labu negaida. «Visu nosaka lielie tirdzniecības tīkli. Mazo tirgotāju problēmas tos nekad nav uztraukušas,» teic Ēriks Pīlādzis no Vecumnieku novada Stelpes pagasta.
Bauskas novada augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma SIA «Kronis» direktors Aivars Svarenieks atzina – veikalu tīkli vienmēr atradīs, kā uzspiest savu gribu. «Visas sviras ir mazumtirgotāju rokās, kas patiesībā jau ir vairumtirgotāji. Viņi cieši vēro likumdošanas procesu un diez vai pieļaus izmaiņas, kas varētu kaitēt pašiem. Domāju, ka Latvijā nekas nemainīsies. Ja nu vienīgi pieaugs tiešās tirdzniecības iespējas internetā. ASV šī joma ir attīstīta, bet pie mums tā darbojas tikai Rīgas tuvumā. Citur apdzīvotība ir pārāk reta,» vērtē A. Svarenieks.
Iecavas novada a/s «Balticovo» valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs uzskata: «Sākotnējā likuma iecere bija laba. Tomēr man ir bažas, ka pēc ilgstošām diskusijām galvenais mērķis likumprojektā ir pazaudēts un netiks sasniegts.»
Lielveikali neuztraucas
«Ekonomikas ministrija uzskata, ka likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums līdzsvaros konkurences apstākļus starp lieliem un maziem tirgotājiem. Nav pamata uzskatīt, ka likumprojekts varētu negatīvi ietekmēt mazo tirgotāju intereses,» pauž EM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Elita Rubesa-Voravko. «Tiks panākta vēl par diviem līdz četriem procentiem lielāka cenu starpība ar to, ko spēj piedāvāt vidējie un mazie uzņēmumi,» iebilst LTA pārstāvji.
«Lielā mērā regulējums, kas ietverts Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma projektā, jau ir noteikts Konkurences likumā. Šis likumprojekts neatstās ietekmi uz uzņēmuma cenu politiku,» pauž SIA «Maxima Latvija» komunikācijas vadītājs Jānis Beseris.
«Likums lielā mērā dublē noteikumus, ko mēs jau ievērojam un kas ļoti stingri nosaka, ko drīkst lielākie tirgotāji sadarbībā ar piegādātājiem. Jaunais likums daudz lielāku iespaidu atstās uz tiem tirgotājiem, kas līdz šim drīkstējuši organizēt darbību bez jebkādiem ierobežojumiem,» sacīja SIA «Rimi Latvia» sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija.
LTA norāda – Eiropas Komisija gatavo noteikumus, kas paredz aizstāvēt mazākos darījumu partnerus pret lielāko patvaļu, nosakot prasību mazināt administratīvas izmaksas mazajiem uzņēmumiem. Pagaidām Latvijā rosinātās likumdošanas izmaiņas nekalpo šim mērķim.
