Mazdārziņu apsaimniekotāji neapgrūtina valdību – neprasa kredītus, dotācijas, viņiem nav nepieciešama jaudīga tehnika.
Mazdārziņu apsaimniekotāji neapgrūtina valdību – neprasa kredītus, dotācijas, viņiem nav nepieciešama jaudīga tehnika.
Zināms, ka cilvēkam vēlams gadā apēst ap 160 kilogramu augļu un dārzeņu. Daudzi tos izaudzē piemājas dārziņā vai savā palīgsaimniecībā. Ogu un dārzeņu audzētāji ir pārliecinājušies, ka pašaudzētais garšo labāk. Arī tirgū lielāka piekrišana ir tikko no dobes vāktiem dārzeņiem.
Mazdārziņā var izaudzēt pat «gaļu» – dažādu šķirņu pupas. Īpaši vērtīgas ir pupi- ņas, kas satur 22 – 26% olbaltuma. To sastāvs ir līdzīgs gaļas olbaltumam, pupiņas sa- tur neaizstājamas aminoskābes, cilvēks izmanto 75 – 78%.
Tādā veidā, neieguldot daudz darba un līdzekļu, mēs varam vislētāk nodrošināt ģimeni ar dārzeņiem, ogām un daudz ko citu, apvienojot lietderīgo ar patīkamo. Skolēni var iegūt darba iemaņas, nopelnīt kādu latu. Vecāki cilvēki gūst dzīvesprieku, kliedē vientulību, uztur tonusu, jo darbs dārzā ir patīkama pārmaiņa, ja nepārpūlas.
Bez mēslojuma ieguldītais darbs nenesīs cerētos augļus. Kūtsmēsli kļuvuši par deficītu un maksā dārgi, jo pēdējos desmit gados mājdzīvnieku skaits ir samazinājies deviņas reizes. Lētāk un ērtāk izmantojami minerālmēsli. SIA «Kemira» piedāvā sabalansētus minerālmēslus, kuri satur visas augiem nepieciešamās barības vielas. Dārzeņiem ir laba garša, zems nitrātu saturs, tie atbilst tirgus standartiem, labi glabājas.
Kompostu var gatavot no dārza, virtuves paliekām vai audzēt zaļmēslojumu – siderālo mēslojumu. Zaļmēslojumam ideālākais ir rudzu un vīķu mistrs, noderīgi arī citi tauriņzieži, jo gumiņbaktērijas uz to saknēm ražo skābekli.
Savā ģimenes dārziņā pēc agro dārzeņu novākšanas zaļmēslojumam sēju rudzus. Kad zelmenis krietni sakuplojis un paaudzies, apsmidzinu to ar herbicīdu «Raundap Eco». Pēc divām nedēļām zelmenis novīst. Rudenī bez augsnes irdināšanas var stādīt ķiplokus, tulpes, bet pavasarī citas kultūras. Zemes irdināšanu paveic rudzu saknes, bet siderāta virszemes daļa kalpo kā mulča un mēslojums.
