ARTURS GAURILKA, LLU Lauku inženieru fakultātes būvniecības specialitātes 4. kursa students, ceraukstietis, Bauskas 1. vidusskolas absolvents. Pašlaik Bauskas 1. vidusskolas renovācijas darbos Arturs ir darba vadītāja palīgs.
ARTURS GAURILKA, LLU Lauku inženieru fakultātes būvniecības specialitātes 4. kursa students, ceraukstietis, Bauskas 1. vidusskolas absolvents. Pašlaik Bauskas 1. vidusskolas renovācijas darbos Arturs ir darba vadītāja palīgs.
Pirmdienas rītā, vēl īsti nepamodies, esmu darbā. Nākas skarbāk pateikt dažiem strādniekiem, lai iekustinātu darbam. Uzkliedzot ceru arī pats pamosties, lai gan zinu, ka bļaušana uzvar tikai cīņā ar klusumu.
Otrdien – darbs kā apnicīga dziesma, kā pati seklākā peldvieta, kurā es tik un tā slīkstu. Kā ieslodzītais. Šai dienai nav nevienas durvis ar uzrakstu «Izeja».
Trešdienā no astoņiem līdz 17 es dzirdu tikai darbu. Pēc tam gribas tikt kaut kur tālu prom. Padarītais un nepadarītais skraida pa retajiem smadzeņu pakāpieniem. Saule spiežas cauri autobusa stiklam. Es gluži vienkārši ātrāk gribu nokļūt mājās.
Ceturtdien pēc darba man sakrājies nedaudz iedvesmas un es mēģinu pabeigt vismaz vienu no saviem diviem zīmējumiem, kurus solīju uzdāvināt dažiem draugiem. Sēžu savā istabā, klausos mīļāko mūziku, taču mans «mākslas darbs» netop. Domas triecas pret sienām, saļimst uz grīdas. Es dodos pie miera.
Piektdiena pagāja ātri. Vakarā sagaidu, kad saule trīs reizes atsitas pret horizontu un tad lēnām pazūd. Tad es arī triecu galvu spilvenā un aizmiegu.
Sestdien pēc padarītiem mājas darbiem joprojām esmu enerģijas pārpilns. Es varētu lēkt augstu, augstu un aizrīties ar zvaigznēm.
Svētdien mēģinu uzrakstīt prakses atskaiti. Briestu nākamajai, pēdējai darba nedēļai savā bijušajā skolā.
