ZENTAI DULĒVIČAI Bārbelē šodien, 5. janvārī, ir 60 gadu jubileja.
ZENTAI DULĒVIČAI Bārbelē šodien, 5. janvārī, ir 60 gadu jubileja.
Viņa uzskata, ka skaistāko dāvanu saņēmusi 22. dzimšanas dienā: “Tieši tajā stundā, kad esmu dzimusi, devu dzīvību pirmdzimtajam – dēliņam Ainim.” Tā jau 38 gadus 5. janvārī mamma un dēls viens otru apsveic.
Zenta lepojas, ka kopā ar vīru Stasi izaudzinājuši un izskolojuši četrus bērnus – Ainis strādā autoservisā, Laima ir medicīnas māsa, Aldai tuva ekonomika un bizness, Jānis ar ģimeni dzīvo pie vecākiem un ikdienā ir čakli palīgi. “Savā zemnieku saimniecībā kopjam 30 hektāru zemes, mums ir desmit slaucamas govis, kas prasa daudz spēka,” stāsta Zenta.
Viņa savā mūžā smagi strādājusi, jau 15 gadu vecumā sākusi kolhozā slaukt govis. Reizi pa reizei Zenta iedomājoties, varbūt vajadzētu beigt pūlēties ar piemājas saimniecību, bet pensijas vēl nav ne pašai, ne vīram, lai vismaz ir kāds latiņš piena naudas. Mājā iesākto remontu arī gribētos pabeigt. Dārzā ir zemenes un avenes, ja raža laba, pārdodot paziņām. Ogu lasīšanā palīgu netrūkstot, sabraucot astoņi mazbērni, paņemot līdzi kādu draugu, un ogas kastītēs.
Dulēviču mājas “Alejas” pagājušā gadā pagasta mērogā izcīnīja 3. vietu sakoptāko sētu konkursā. Dārzu kopj gan Zenta, gan meitas un vedeklas. “Bērni ar ģimenēm katru nedēļas nogali atbrauc, viņiem šeit patīk,” saka Zenta. Tad kurinot pirtiņu, pēc kuras dažs drosminieks lecot pēc spirgtuma tuvējā dīķītī. To Rīgas znots solot šogad paplašināt.
Zenta secinājusi, ka viņai tieši fiziskais darbs palīdz atjaunot spēkus. “Viendien visi ārā strādājām, kopām dārzu, dedzinājām vecos zarus. Pēc tam naktī bija tik labs miegs un nekas nesāpēja. Man laukos ļoti patīk. Biju 16 gadu veca, kad aizbraucu uz Rīgu paciemoties pie krustmātes. Ātri prasījos atpakaļ, pilsētā man trūka gaisa un lauku plašuma.
