2001. gadā valstī konstatēti 323 pirmreizēji arodsaslimšanas gadījumi. Tas ir par 44 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā.
2001. gadā valstī konstatēti 323 pirmreizēji arodsaslimšanas gadījumi. Tas ir par 44 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Visvairāk arodslimnieku ir Rīgā un Rīgas rajonā, «Bauskas Dzīvi» informē Valsts darba inspekcijas direktors J. Bērziņš.
Pieaug strādājošo izpratne
Reģionālajā Valsts darba inspekcijā Jelgavā Zemgales arodslimniekus vislabāk pazīst higiēnas ārste Ilona Rubene, ar kuru sazinājās «Bauskas Dzīve». Salīdzinot ar 2000. gadu, Zemgales rajonos 2001. gadā arodsaslimšana pieaugusi 2,5 reizes. Par arodslimniekiem atzīti 32 pacienti, divi no viņiem ir no Bauskas rajona (arī 2000. gadā – divi). Tie ir dažādu profesiju pārstāvji – medicīnas māsa, graudu kaltes meistars, elektrometinātājs un apkopēja, stāsta Ilona Rubene.
Viņa atzīst, ka ir pieaugusi darbinieku izpratne par jautājumiem, kas saistīti ar viņu tiesībām. Cilvēki sāk vērsties pie darba devēja un tiesā, lai saņemtu atlīdzību par kaitīgu darba apstākļu izraisītām sekām un panāktu pašreizējo darba apstākļu uzlabošanu uzņēmumos.
Kaites bieži atklāj novēloti
Analizējot arodslimības, lielākā grupa ir skeletamuskuļusaistaudu sistēmas slimības – 55 procenti. Galvenie saslimšanas cēloņi ir ergonomiskie darba vides riska faktori, fiziskas pārslodzes, nelabvēlīgs mikroklimats. Slimības bieži tiek atklātas novēloti, jo darba devēji ne vienmēr darbiniekus nosūta uz obligātajām veselības pārbaudēm. To prasa Ministru kabineta noteikumi nr. 86 «Par obligātajām veselības pārbaudēm un apmācību pirmās palīdzības sniegšanā». Cilvēki sāk ārstēties, kad slimība jau progresējusi, un atveseļošanās ieilgst. Uzņēmumos joprojām netiek pietiekami gādāts par darba vietu pareizu iekārtošanu, smagumu pārvietošanas risku novērtēšanu.
Vibrācijai ir bēdīgas sekas
Otra lielākā arodslimību grupa ir saindēšanās un vibrācijas slimības – 19 procentu. Vibrācijas slimības pārsvarā reģistrētas autotransporta vadītājiem un traktoristiem. Viņi ilgstoši strādājuši vibrācijas un nelabvēlīgu meteoroloģisku faktoru ietekmē, piespiedu pozā, sēžot ergonomiski nepareizās darba vietās. Vibrācija izraisa patoloģiskas izmaiņas nervu, asinsrites, balsta un kustību sistēmā, iekšējos orgānos. 18 strādājošo Liepājā ir saindējušies ar svinu.
Svarīgākās drošības un nekaitīguma prasības mašīnām, darba aprīkojumam un to lietošanai nosaka Ministru kabineta noteikumi nr. 44 «Noteikumi par minimālajām darba drošības un veselības aizsardzības prasībām darba aprīkojuma lietošanā» un Ministru kabineta noteikumi nr. 186 «Noteikumi par mašīnu drošību».
Stingrāk pret uzņēmējiem
Trešā lielākā arodslimību grupa ir elpošanas sistēmas slimības (15 procentu), tomēr to skaits ir samazinājies salīdzinājumā ar 2000. gadu. Uzņēmumos tiek veikti kolektīvie darba aizsardzības pasākumi, iekārtota ventilācija, strādājošie ir nodrošināti ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, vairāk tiek informēti par kaitīgajiem faktoriem.
Straujais arodslimnieku skaita pieaugums liecina par kaitīgajiem darba apstākļiem, kas ilgstoši ietekmējuši strādājošo veselību pirms vairākiem gadiem. To apliecina fakts, ka 2001. gadā visbiežāk (37 procenti) arodslimības ir konstatētas darbiniekiem, kuru darba stāžs ir 21 – 30 gadu ilgs.
Sakarā ar jaunā «Darba aizsardzības likuma» stāšanos spēkā uzņēmējiem būs jāizvērtē darba vides riski, jākonsultējas ar nodarbinātajiem darba aizsardzības jautājumos un jāveic citi likumā noteiktie pasākumi, lai darbs strādājošos nenovestu līdz slimībai.
***
Fakti
Arodslimnieku skaits 2001. gadā Latvijā:
apstrādes rūpniecī- bā – 40%,
transporta un sakaru nozarē – 20%,
veselības un sociālās aprūpes iestādēs – 11%,
lauksaimniecības, mežsaimniecības nozarē – 10%.
Saslimušo profesijas:
tramvaju, trolejbusu vadītāji – 15%,
veselības aprūpes darbinieki – 11%,
autovadītāji – 6%.
Valsts darba inspekcijas dati
