Divas reizes nedēļā Bauskas slimnīcas medicīnas māsas un darbinieces pulcējas uz ārstniecisko vingrošanu. Ticis solīts, ka administrācija palīdzēs segt maksu par nodarbībām.
Divas reizes nedēļā Bauskas slimnīcas medicīnas māsas un darbinieces pulcējas uz ārstniecisko vingrošanu. Ticis solīts, ka administrācija palīdzēs segt maksu par nodarbībām.
Gaidām, kad solījums tiks pildīts, teic Ingūna Ozoliņa, uzņemšanas un diagnostikas nodaļas darbiniece. Viņa rosinājusi strādājošos kopējai vingrošanai. Atsaucība bijusi liela.
Laiks, ko veltīt sev
Pagaidām vingrotāju ir tik daudz, ka poliklīnikas zāle pilna, saka Laima Bensone, ārstnieciskās vingrošanas speciāliste. Izvēlēts labs nodarbību laiks – plkst. 16. Pirms došanās mājup ļoti izdevīgi, saka Saiva Drunka, slimnīcas aptiekas punkta darbiniece. Vingrotājām, kas strādā maiņās, nodaļu vadītāji necenšas liegt līdzdalību veselības uzlabošanā.
«Mūsu «meitenēm» lielākoties ir problēmas ar muguru, sāp sprands, galva, tirpst rokas. Šāda vingrošana palīdz kaites attālināt labāk nekā jebkuri medikamenti. Var jau vingrot arī vienatnē mājās, tomēr grupā, instruktora vadībā, pareizā secī- bā cītīgi izkustinot muskuļus un locītavas, tas veicas labāk,» stāsta Sandra Švābe, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vecākā feldšere. Arī vairākas viņas kolēģes ir vingrotāju grupā.
«Vienmēr esmu centusies vingrot, ja šāda izdevība ir darbavietā, tā ir jāizmanto. Pēc nodarbības jūtos ļoti labi, tas ir laiks, ko varu veltīt tieši sev,» atzīst Pārsla Blauduma, dzemdību nodaļas vecmāte.
Treniņi sirdij
Par to, kādu labumu var dot ārstnieciskā fizkultūra, stāsta Laima Bensone: «Sistēmveidīgi un regulāri izkustinot visas muskuļu grupas, uzlabojas asinsrite – organisms tiek labāk apgādāts ar skābekli un barības vielām. Regulāra fiziskā slodze trenē sirdi, kas ir ļoti nepieciešams. Ja šāda treniņa nav, sirds sāk «slinkot». Piepūloties, piemēram, pēdējā brīdī steidzoties uz autobusu vai straujākā solī kāpjot piektajā stāvā, sirds sāk sāpēt, tai trūkst skābekļa. cilvēks elš, pūš, jūtas pilnīgi bez spēka un meklē validolu.
Vingrojot var atbrīvoties no spriedzes, ko slodzes pilnā ikdiena sagādā ne tikai mediķiem vien. Muskuļu un nervu dotais impulss nepieciešams arī smadzenēm, pēc treniņiem to darbība aktivizējas, ne velti cilvēki saka – galva kļuvusi skaidrāka. Asins cirkulācijai pastiprinoties, arī nervu sistēmas funkcijas uzlabojas. Cilvēki, kuri regulāri vingro, atzīst, ka retāk jūt galvas reiboņus, viņu vestibulārais aparāts nostiprinās. Savukārt svīstot iespējams atbrīvoties no nevajadzīgajiem sāļiem un vielmaiņas galaproduktiem.
Jāvingro arī tad, ja kaut kas jau sāk sāpēt. Arī pēc dažādām saslimšanām, operācijām ārstnieciskā vingrošana ir viena no nepieciešamām atveseļošanās procedūrām.»
Sazinoties ar instruktoru, šāda iespēja vingrot darbavietā varētu būt daudziem. Vajadzīga telpa, vingrotājiem izdevīgs laiks, griba un apņemšanās.
