Kurzemē un Zemgalē pastāvīgā sniega sega teju pilnībā jau pazudusi, un dārzu īpašniekiem tā vien gribas doties ārā un kaut ko darīt. Tomēr – vēl tiek solīta aukstuma atgriešanās, tādēļ jābūt uzmanīgiem, uzsākot pavasara rosību.
Iespējamos riskus apzinājis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.
– Vidējai gaisa temperatūrai pārsniedzot +5 grādus netipiski agri – februāra vidū, jau izziņots meteoroloģiskais pavasaris. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka, pazūdot pastāvīgai sniega segai, var sparīgi mesties pavasara darbos. Šādi laikapstākļi dekoratīvajos dārzos pirmās izvilinās sniegpulkstenītes. Veģetāciju var uzsākt dažādas sīpolpuķes, kam uzkrātās barības vielas to ļauj darīt un kas spēj pie šādas temperatūras sākt augt. Iespējams, siltākās vietās «degunus» varētu izbāzt arī ziemas ķiploki.
Neraugoties uz silto laiku, noteikti nevajadzētu sākt augu piebarošanu ar minerālmēsliem, jo sevišķi – slāpekli. Tā var panākt tikai nopietnu tā izskalošanos; labuma būs maz. Tāpat nevajadzētu steigties ar visu segumu un augu atlieku novākšanu, jo, atgriežoties aukstumam, tas augus pasargās, it īpaši, ja iestāsies kailsals.
Izņemot dēstu audzēšanu, arī neapkurināmās siltumnīcās vēl nevajadzētu aizrauties ar sējas darbiem, jo aukstums noteikti vēl atgriezīsies. Var iesēt dažas aukstumizturīgas kultūras, piemēram, redīsus, zirņus un varbūt salātus, taču pastāv risks, ka tie var nosalt.
Savukārt augļudārzos pašlaik miera periods beidzas kauleņaugiem. Tiem neliels sals bīstams var būt tikai tad, ja ir liels vējš, kad iespējama ziedpumpuru aizmetņu izžūšana visdažādākajām kultūrām. Tikmēr mulčētās platībās sakņu sistēmas ir droši pasargātas.
Pašlaik ir piemērots brīdis ķerties pie augļu koku atjaunošanas un ziemas periodā veicamās griešanas, kas rosinās atjaunošanās procesu. Pašlaik apgrieztiem kokiem vasarā veidosies daudz jaunu zaru; tos noteikti jāatceras izretināt.
