Jūnija lietusgāzēs Zemgales rajonos cietuši apmēram 665 hektāri sējumu.
Jūnija lietusgāzēs Zemgales rajonos cietuši apmēram 665 hektāri sējumu.
To secinājusi Zemgales reģionālā lauksaimniecības pārvalde pēc vietējo pašvaldību veiktajiem apsekojumiem.
Bauskas rajonā 22 zemnieku saimniecības, kas audzē dārzeņus, pieteikušās subsīdiju saņemšanai. Tieši dārzeņaudzētāji jau tagad spiesti rēķināt, kādus zaudējumus viņiem nesusi šī skarbā vasara.
Mūsu rajonā jūnijā nokrišņu daudzums sasniedzis 192 mm jeb triju mēnešu lietus normu. Tā ziņo 3. jūlija «Lauku Avīze».
Negaiss un krusa 26. jūnijā Vecumnieku pagasta zemniecei Annai Loginai iznīcināja cerības uz kartupeļu ražu četru hektāru platībā, sakapāti divi hektāri kāpostu, divi hektāri zemeņu. Tupeņu laksti kā ar neasu izkapti nopļauti, no kāpostiem pliki stumbaki palikuši, stāstīja saimniece. Sējumi nav bijuši apdrošināti, jo Anna Logina uzskata, ka pagaidām tas vēl maksājot pārāk dārgi. Viņa necer arī uz valsts palīdzību no dabas kaprīzēm cietušiem zemkopjiem.
Pēc Jāņu un pēdējo dienu lietavām Rundāles pagastā pie mājām «Gaujas» ar mašīnu piebraukt nav iespējams, jābrien. Saimnieks Dainis Kļaviņš audzē galda bietes, kāpostus, puravus, melnos rutkus. No 4,4 hektāriem vēlo kāpostu vismaz divi hektāri iznīkuši, jo ir zem ūdens. Dainis Kļaviņš pat ar sūkņa palīdzību mēģinājis glābt lauku no ūdens. Īslīces pagasta zemnieks Jānis Podnieks no Skāmaņu mājām rēķina, ka no deviņiem hektāriem kāpostu vismaz divi hektāri ir zaudēti. Par to stāstīja Eleonora Maisaka, 2. jūlijā atgriezusies no dārzeņaudzētāju tīrumu apsekošanas.
Ceraukstes pagastā applūduši sējumi zemākajās vietās, jo gan Mūsā, gan Mēmelē ūdens līmenis cēlies, arī Ceraukstītes upe izgājusi no krastiem, pārplūdis Stabules strauts. Tomēr pavisam traģiska situācija vēl neesot, stāstīja Vitolds Dzenis, pagasta padomes priekšsēdētājs.
Svitenes pagastā galvenokārt ir mālaina augsne, tā ūdeni vairs neņem pretī, sacīja Genovefa Lapsa, pagasta padomes priekšsēdētāja. Ūdens stāv gan kartupeļu, gan biešu vagās, mazie ceļi kļuvuši neizbraucami, gluži kā rudenī, viņa piebilda.
Notekas un grāvīšus pie siltumnīcām un netālajiem laukiem rakusi svitenieku Matulēviču ģimene. Plēves mājās tomāti iestādīti 400 kvadrātmetru platībā. Apmēram puse no spēcīgajiem dēstiem iznīkuši, jo mitruma augiem bijis par daudz. Vairumam jau bija aizmetušies prāvi tomāti. Viss roku darbs – pašu sēti, audzēti dēsti – pagalam.
Fakti
Jūnija lietavās Zemgales rajonos cietuši: 390 hektāru (ha) kvie- šu sējumu, 70,5 ha miežu, 11,8 ha rudzu, 18,5 ha griķu, 64 ha rapša, 1,5 ha cukurbiešu, 16,3 ha kartupeļu, 2 ha ziedkāpostu, 1 ha pupiņu, 0,3 ha zemeņu, 29 ha dārzeņu, 47,6 ha zālāju, 11,3 ha zaļbarības mistra, 1,5 ha lopbarības biešu sējumu.
LETA pēc Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes datiem
