Mans viedoklis un pieredze saistībā ar Bauskas novadā paredzēto, bet nerīkoto Puķu draugu saietu. Mums papildu vasaras puķu stādi šim sarīkojumam bija ieplānoti, taču tas problēmas neradīs, jo esmu jau atradusi citas realizācijas iespējas. Lai Puķu draugu saietā viesus vestu un rādītu, vajag tiešām ļoti daudz skaista visapkārt. Esmu pati neskaitāmas reizes braukusi uz šiem sarīkojumiem un pārliecinājusies, ka visi tūkstoši, kuri brauc uz šo pasākumu, dodas ar vienu mērķi – meklēt jaunas idejas, izaicinājumu, radošumu. Mums novadā ir tā, ka pagasta pārvaldniece vairākas reizes zvana un lūdzas, lai ielaiž savā dārzā, jo skaistums patiešām tur ir, taču ceļš, pa kuru jānokļūst līdz šim īpašumam, kā arī apkārtne kaimiņa saimnieciskās darbības dēļ ir nepievilcīga. Tad nu labāk atteikties no šī pasākuma nekā laist caur «bardaku» uz to pievilcīgo sētu. Ja beigās izrādījās, ka baušķeniekiem neviens dārza saimnieks nepieteicās, neviens negribēja skaistumu demonstrēt un nebija, ko rādīt, tad labāk lai ir tā, kā tas notika tagad, nekā, ja Puķu draugu saiets paiet un ir ļoti daudz negatīvu atsauksmju.
Varbūt Bauska varēja jau sākotnēji noslēgt vienošanos ar Rundāli, būtu ziedu mīlētājus laiduši taisnā ceļā uz turieni, būtu – oi un ah! Es nevienu nenosodu, protams, nezinu aizmugures peripetijas un organizatoriskos jautājumus. No dārznieka viedokļa varu apgalvot, ka tā ir milzīga atbildība un jāpieliek papildu darbs, kā dēļ varbūt citi darbi jāatliek, turklāt ir jābūt, ko rādīt. Citādi var noklausīties, ka cilvēki, kāpjot autobusā, teic, ka te jau īsti nebija, ko redzēt. Es pati šādas replikas esmu dzirdējusi, tālab arī saprotu, ko tas nozīmē un ko tas prasa.
