Lestenes Brāļu kapu muzejā ievēroju, kā gadu un ilgstoša smaga darba saliekti pirksti uz galda saudzīgi noliek fotogrāfijas. Pievēršu tām uzmanību, jo attēlos redzama baušķeniece, nacionālā partizāne jeb mežameita, izsūtījumu pārdzīvojusī Mihalīna Supe. Vīru, kurš bildes atvedis un nodod muzejam, nepazīstu. Brāļu kapu saimniece tik noteic – tas mūsu labdaris no Dobeles. Kā viņš zina Mikiņu (tā daudzi baušķenieki gadu gados M. Supi mīļi saukuši)?
Dobelnieks ir Harijs Fridemanis, biedrs «Daugavas vanagos» un Latvijas Nacionālo karavīru biedrībā, un visu mūžu strādā par virpotāju un smalkmehāniķi. Arī tagad, lai gan jau pirms pāris gadiem septiņdesmit pieci nosvinēti. Ar darbos sapelnīto naudu Harijs Fridemanis atbalstījis dažādus patriotiskus projektus – piemiņas vietu un pieminekļu atjaunošanu un grāmatu izdošanu. Minu tikai dažus piemērus – viņš ziedojis Lestenes baznīcas renovācijai, Brāļu kapu muzeja jumta uzklāšanai, latviešu nacionālo partizānu piemineklim Latgalē, Stompaku kaujas vietā, kur cīnījies un bojā gājis arī Mihalīnas Supes brālis Pēteris. H. Fridemanis ziedojis arī granīta stēlai ar Balto krustu – piemiņas zīmei latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem, kas uzstādīta Bauskas novada Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos.
Patriotisks dāsnums izpaužas ne tikai finansiālā atbalstā. Mani visvairāk aizkustina sirmā kunga stāstītais, kā viņš apciemo nacionālos partizānus un kareivjus. Uz Bausku pie Mihalīnas Harijs braucot reizi mēnesī, vienā no fotogrāfijām, kas atvestas uz Lesteni, viņš ar
M. Supi redzami pēdējos Ziemassvētkos vēl Mihalīnas Bauskas dzīvoklī. Tagad viesos pie viņas jādodas uz pansionātu, kas iekārtots slimnīcas bijušās infekciju nodaļas telpās. «Pie vecajiem partizāniem jābrauc ciemos. Ja cilvēks vairs pats nespēj no istabas iziet, no gultas piecelties nevar, zināt, kā viņš gaida ciemiņus,» nosaka Harijs un nenoguris turpina atbalstīt vecos patriotus. Tāds sirds dāsnums.
