Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā vēl aplūkojama izstāde «Minsteres latviešu ģimnāzija». Tā sagatavota Vācijā un pagājušā gada oktobrī bija apskatāma Rīgā.
Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā vēl aplūkojama izstāde «Minsteres latviešu ģimnāzija».
Tā sagatavota Vācijā un pagājušā gada oktobrī bija apskatāma Rīgā.
Kā dadzis acī okupantiem
Ar ko bija ievērojama Minsteres latviešu ģimnāzija (MLĢ)? Tā bija vienīgā pilna laika latviešu vidusskola ārpus Latvijas, kur mācības notika latviešu valodā un varēja iegūt valsts atzītu vidējās izglītības diplomu. Citās trimdas zemēs darbojās vienīgi sestdienas un vasaras latviešu skolas. MLĢ latvisku izglītību apguva jaunieši ne tikai no Vācijas, bet arī ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Austrālijas, Zviedrijas un citām zemēm. Trimdas tautieši ticēja Latvijas neatkarības atjaunošanai, tālab ziedoja latviskai izglītībai, kas maksāja dārgi. MLĢ bija arī kā dadzis acī Latvijas okupantiem. Ne velti bieži vien padomju perioda preses izdevumos tika rakstīts, ka šo skolu uztur «imperiālistisko valstu» specdienesti, lai tur sagatavotu «pretpadomju aģentus». Žurnāla «Māksla» 1983. gada 4. numurā var lasīt: «Minsterē audzina kultūras sakaru pretiniekus, revanšistus, sakauto «vanagu» pēcnācējus, no kuriem sagaida padevību pretpadomju ideoloģijai un tās dzinējspēkam – ASV imperiālismam.»
Bez iestājpārbaudījumiem augstskolās
Latviešu ģimnāzija izveidojās Minsterē. Otrā pasaules kara beigās Rietumvācijā atradās apmēram 140000 latviešu, kuri nevēlējās atgriezties okupētajā Latvijā. Bēgļu nometnēs izveidojās skolas, lai bērni iegūtu izglītību. 1946. gadā Rietumvācijā darbojās 289 latviešu pamatskolas un 57 ģimnāzijas. MLĢ sākums meklējams Detmoldā, vēlāk skola tika pārcelta uz Augustdorfu, bet no 1957. gada tā atrodas Minsterē. Citas latviešu skolas pamazām likvidēja, jo notika izceļošana uz citām valstīm. Vācijā palika nedaudz vairāk par 10000 latviešu. MLĢ pieredzēja 53 izlaidumus, pēdējais bija 1998. gadā. Skola saņēma Vācijas un Ziemeļreinas – Vestfālenes pavalsts finansējumu, ievērojamu līdzekļu daļu sedza latviešu organizācijas. Vācijā daudz miljonu lielajai turku minoritātei nav savu skolu, bet tādas bija latviešiem un lietuviešiem.
Sākot no 1991. gada, MLĢ mācījās arī skolēni no Latvijas, tostarp – trīs no mūsu rajona. MLĢ abitūrijas diploms deva iespēju bez iestājpārbaudījumiem studēt jebkurā Eiropas Savienības augstskolā. Daudzi bijušie MLĢ skolēni tagad ir Latvijas sabiedrībā plaši pazīstami cilvēki, piemēram, K. Streips, V. Tērauda, E. Levits u. c.
Plašāku informāciju var iegūt, apmeklējot MLĢ izstādi. To papildina apjomīgs katalogs.
