Braucēji maršrutā no Bauskas uz Rīgu un atpakaļ jau aizmirsuši, cik neērti un neuzticami bija iepriekšējā vedēja busi, jo tagadējie ir ērti, silti, kursē precīzi un neatšķiras no sabiedrisko pārvadājumu servisa uz citām Latvijas pilsētām. Iespējams, tāpēc var nepamanīt, ka iekāp busā uz kādu citu pilsētu nekā iecerētā.
Patiess pārsteigums
Kāda jauniete piektdienas pēcpusdienā pilnā autobusā uz Bausku runāja pa telefonu jau kopš izbraukšanas. Puse pasažieru līdz Ķekavai iepazina viņas attiecību peripetijas ar jauno cilvēku, kas pietiekami neuzklausot partneri, par ko viņa nekavējās pilnā balsī žēloties draudzenei. Piezvanīja braucējas māte, kurai pēc atskaites, ka meita ir busā ceļā uz mājām, nācās līdz ar citiem pasažieriem uzzināt, ka viņa neņem meitenes viedokli un vēlmes vērā. Tā tas turpinājās ar jauniem zvaniem.
Nožēloju, ka nebija līdzi austiņu, jo šoreiz labprāt būtu norakusies mobilā interneta mūzikas plašumos. Blakussēdētājs pamodās un sāka spurgt par frāzēm, kas atgādināja TV seriālu klišejas. Runu plūdi tupinājās kā lēts audioteātris. Daļai klausītāju, šķiet, iestājās nolemtības apātija, jo bija skaidrs, ka līdz pļāpas izkāpšanai nekas nemainīsies.
Meitene uz mirkli apklusa tikai uz Mēmeles tilta, kad beidzot piefiksēja pieturu teicējas tekstu: «Nākamā pietura galapunkts – Bauska». Tobrīd sarunu biedre bija māte, un jaunietes pārsteigums bija neviltots: «Mamm, esmu Bauskā, nevis Daugavpilī!»
Lielajā runāšanā citi nosaukumi, kas liecināja par braukšanu neīstajā virzienā, gan audio paziņojumos autobusā, gan uz ekrāna salonā vai aiz loga meitenei bija paslīdējuši garām. Pēc sarunas ar māti varēja noprast, ka viņa jau prasmīgi sniedz instrukcijas meitai, ko tagad darīt. Varbūt nebija pirmā reize…
Tehnoloģijas kabatā
Rīgas paziņas vienpadsmit gadu vecais dēls beidzot izlūdzās vecākiem iespēju viens pats aizbraukt ar autobusu pie vecmāmiņas, kura dzīvo pie Salaspils. Ar trīcošu sirdi iesēdinājusi drosmīgo atvasi autobusā, māte vienojās ar šoferi par pieturu, kurā viņš puiku izlaidīs.
Kā notika, kā ne, bet busa stūrētājs vajadzīgajā vietā neapstājās. Mazais pasažieris uzreiz bija klāt pie šofera – lūdzu, grieziet atpakaļ, es telefonā redzu, ka pietura jau garām! Taču servisa darbinieks nepavisam nebija atsaucīgs – apstāšoties nākamajā pieturā Doles salā.
Tas puisim nederēja. Viņš mobilajā telefonā uzmeklēja pārvadājumu uzņēmuma mājaslapu un uz vietas iesniedza ziņojumu par nevērīgo šoferi, norādot vārdu, kas uz plāksnītes lasāms autobusa priekšā, kā arī reisa un savas biļetes numuru. Jau pēc neilga brīža šoferis saņēma vadības norādi paturēt bērnu autobusā un atpakaļceļā izsēdināt pareizajā pieturā, kur gaidīja vecmāmiņa.
Kad pēc atgriešanās māte zēnam pavaicāja, kāpēc viņš vispirms nezvanīja viņai, patstāvīgais ceļotājs atteicis: «Kam tad autobusā internets? Tu taču šoferi uzreiz nekomandētu!» Tagad rīdziniece ir droša, pat ja dēls ceļā dodas patstāvīgi.
