Satversmes tiesai (ST) šogad aprit 20 gadu, un jubilejā iecerēta jauna tradīcija – visi septiņi tiesneši dodas uz skolām, lai sniegtu priekšlasījumus par iestādes darbu un cilvēku iespējām aizstāvēt ST savas tiesības. ST sarīkotas arī divas starptautiskas konferences un izdots informācijas buklets angļu valodā, lai ārzemju kolēģiem vieglāk iepazīt Latvijas konstitucionālo tiesu.
Bauskas Valsts ģimnāzija bija pirmā, ko ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš 9. novembrī apmeklēja jubilejas lekciju ciklā. 12. klašu audzēkņiem viņš aprakstīja ST vietu un lomu Latvijas valsts uzbūves sistēmā, skaidroja prasību iesniegšanas kārtību un piemērus par jau izskatītām lietām. Jauniešiem lekcija, kas bija paredzēta vienas stundas garumā, šķita par īsu ne tikai tāpēc, ka A. Laviņš ir labs orators, bet arī tādēļ, ka uzzināts daudz vērtīga, ko topošie absolventi vēlētos papildināt.
A. Laviņš intervijā «Bauskas Dzīvei» uzsvēra: «Satversmes tiesa ir ļoti labs tiesībaizsardzības mehānisms, un es labprāt to pastāstītu ikvienam baušķeniekam. Mans mērķis ir pateikt jauniešiem, kā ST var aizstāvēt viņu tiesības. Vislabāk to darīt ar piemēriem, parādot, kā institūcija funkcionē un kā cilvēks tajā var aizstāvēt savas intereses. Pēc pirmās lekcijas pieredzes turpmāk vairāk skaidrotu izskatītās lietas. No otras puses, skaidrojums par valsts uzbūvi vajadzīgs, lai veidotos dziļāks priekšstats, kur Satversme un ST atrodas valsts institucionālajā sistēmā.»
Lekcijā izmantotā prezentācija tapusi ST un Augstākās tiesas (AT) tiesnešu sadarbībā. Arī AT tiesneši tiekas ar skolēniem, uzņem jauniešus ekskursijās, stāstot, kā funkcionē tiesa, kas ir administratīvās, civilās un krimināllietas u. tml.
Satversmes tiesas tiesneši gatavi sniegt priekšlasījumus skolās, pašvaldībās, valsts iestādēs, augstskolās, bibliotēkās, domnīcās un interešu grupās. Apmeklējumu var pieteikt pa e-pastu: [email protected].
Jauna pamatinstitūcija
Satversmes tiesa (ST) ir jaunākā mūsu valsts pamatinstitūcija. Ideju par konstitucionālās tiesas nepieciešamību pirmo reizi izteica Saeimas deputāts Pauls Šīmanis 1930. gadā, un deputāts Hermanis Štegmanis 1934. gadā iesniedza priekšlikumu papildināt 1922. gadā pieņemto Satversmi ar atbilstīgu pantu, taču tas neguva vairākuma atbalstu.
Atjaunojot neatkarību, valdība Satversmes tiesas likuma projektu 1994. gada pavasarī iesniedza Saeimai, un tas līdz ar grozījumiem Satversmes 85. pantā tika pieņemts 1996. gada 5. jūnijā. Par ST dzimšanas dienu uzskata 1996. gada 9. decembri, kad četri no apstiprinātajiem ST tiesnešiem, kas nebija bijuši tiesneša amatā iepriekš, nodeva tiesneša zvērestu.
Padarīs pieejamāku
Prasības iesniegšana ST gan ir specifiska, tiesību aizstāvība tajā prasa dziļas juridiskās zināšanas. «Mans mērķis kā tiesas vadītājam ir sistēmu padarīt atvērtāku un draudzīgāku cilvēkiem. Ja reiz ir tāda iespēja, tai jābūt efektīvai ikdienā,» uzsver A. Laviņš.
Prasības iesniegšana ST nemaksā neko, atšķirībā no civiltiesiskajiem strīdiem, kur par prasības izskatīšanu iekasē valsts nodevu. Taču jābūt norādītam juridiskam pamatojumam, kāpēc Saeimas pieņemtais likums pret cilvēku ir netaisnīgs, skaidro ST vadītājs. Jānorāda juridiski argumenti, ka ierobežojums ir nesamērīgs, un tam vajadzīgas nopietnas juridiskās zināšanas. Profesionāla jurista pakalpojumi prasības noformēšanai, visticamāk, būs par maksu. Tāpēc A. Laviņš iecerējis mudināt politiķus parlamentā virzīt normatīvo aktu grozījumus, lai arī Satversmes tiesas prasītāji varētu saņemt valsts apmaksātu juridisko palīdzību, līdzīgi kā tas ir vairākās citās tiesībsargājošajās instancēs. A. Laviņš pieļauj – arī privātpersona varētu ierobežojošās normas apstrīdēt ST, pierādot – noteikumi ir tik apgrūtinoši, ka tie ir pretrunā Satversmē paredzētajai tiesībai uz taisnīgu tiesu.
Objektivitātes garants
Taču pamatīgais juridiskais pamatojums ST prasībai nav tikai likumdevēja untums vai vēlme ierobežot cilvēku iespējas aizstāvēt savas tiesības. Kā skaidro A. Laviņš, prasības argumentācija nodrošina ST tiesnešu neatkarību un objektivitāti, proti, viņi vērtē apstrīdētās normas atbilstību pamatlikumam pēc tiem, nevis meklējot savu argumentāciju par labu vienai vai otrai pusei, ko varētu uzskatīt par neobjektīvu. Tas sevišķi svarīgi pēdējā laikā izskanējušajos strīdos, kur pašvaldības apstrīd valdības lēmumus, jo šādām prasībām vienmēr varēs atrast politisku nokrāsu.
Izveidota jauna mājaslapa ar plašu informāciju par ST funkcijām un lēmumiem, ar kuriem atteikta iesniegto prasību pieņemšana izskatīšanā. «Te ikviens var iegūt pietiekami daudz informācijas, vai iecerētā prasība Satversmes tiesā būs pamatota, kā sagatavot pieprasījumu, kāpēc konkrētais pieteikums noraidīts un kas tajā trūkst,» saka ST vadītājs.
Savas un citu tiesības
Privātpersona ST var apstrīdēt tikai savu tiesību ierobežošanu, nevis, piemēram, kaimiņa, kādas grupas vai pat vesela novada cilvēku interesēs, uzsver jurists. A. Laviņš skolēniem skaidroja vairākus piemērus, kā privātpersonas var izmantot ST savu tiesību aizstāvībai. Cilvēkiem ir iespēja apstrīdēt valdības noteikumus vai pašvaldības saistošos noteikumus, kas aizskar vai ierobežo viņa tiesības, piemēram, atcelts noteikums par privātpersonu sodīšanu, ja nav izkārts valsts karogs ar sēru lenti.
ST prasību var iesniegt pašvaldība, piemēram, Jaunjelgavas dome apstrīdējusi Izglītības ministrijas nosacījumus par minimālo skolēnu skaitu 10. klasē, savukārt Rīgas dome iesniegusi prasību par valdības apstiprināto pedagogu algu reformu.
«Augstākais likums Latvijā ir Satversme. Tai jāatbilst visiem mūsu likumiem un starptautiskajiem līgumiem. Zem tiem ir Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi,» normatīvo aktu hierarhiju skaidro A. Laviņš. «Ikviens pašvaldības pieņemtais saistošais akts, ja tas pārmērīgi aizskar kāda cilvēka tiesības, ir apstrīdams Satversmes tiesā.»
Kas ir Satversmes tiesa?
Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei.
Tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā ir:
Valsts prezidentam; Saeimai; ne mazāk kā 20 Saeimas deputātiem;Ministru kabinetam; ģenerālprokuroram; Valsts kontroles padomei;pašvaldības domei; Tiesībsargam; tiesai; zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim; personai; Tieslietu padomei.
Satversmes tiesa izskata lietas par:
likumu atbilstību Satversmei; Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei; citu normatīvo aktu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām; citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu atbilstību likumam; nacionālo tiesību normu atbilstību Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.
Patlaban ST tiesneši ir:
Aldis Laviņš, ST priekšsēdētājs; Uldis Ķinis, ST priekšsēdētāja vietnieks; Kaspars Balodis; Sanita Osipova; Gunārs Kusiņš; Ineta Ziemele; Daiga Rezevska.
ST tiesneša pilnvaru termiņš ir desmit gadi, un viņš ir neatceļams.
Avots: www.satv.tiesa.gov.lv, likumi.lv.
Gargabalnieks zemgalietis
Bauskas 1. vidusskola no 1981. līdz 1988. gadam bijusi Alda Laviņa skola, tāpēc savu pirmo lekciju Satversmes tiesas jubilejas ciklā viņš lasījis šeit.
Vienīgā spartakiāde
Kā atklāja novadnieks, viņš mācījies specializētajā sporta klasē, trenējies pie skolotāja Valda Šekava, atceras arī treneri Prīsi. 1988. gadā Aldis klases komandā startējis republikas vieglatlētikas spartakiādē, un tas bijis viņa pēdējais starts šajā disciplīnā.
«Tajā laikā bija interesants formāts – galarezultātu noteica divu disciplīnu kopsumma. Es piedalījos 1500 metru šķēršļu skrējienā un 2000 metru gludajā skrējienā. Ieguvu trešo vietu, un vēl tagad man mājās ir diploms un bronzas medaļa. Ar to mana skriešanas karjera noslēdzās,» smaida A. Laviņš.
Tālākās mācību gaitas Rīgā bijušas saistītas ar sportu, lai gan skriet Aldim vairs nepatika. Tagad viņš spēlē hokeju un dejo tautas dejas. «Fiziskā slodze ļauj man līdzsvarot garīgo pārslodzi,» saka jurists.
Bauskā dzīvo A. Laviņa vecāki, ģimene no Rīgas Alda dzimto vietu apciemo teju katru nedēļas nogali. «Man ļoti patīk dzimtā pilsēta. Te mums ir neliels zemes stūrītis, kur atgriezties kopā ar ģimeni un pavadīt laiku ar vecākiem. Ļoti bieži esmu Bauskā, ir patiess prieks par pilsētas sakoptību un jauniem projektiem,» saka A. Laviņš.
Padarīt labāku
Konstitucionālās tiesības nav bijušas A. Laviņa mērķis kopš studiju sākuma: «Man tuvākās ir civiltiesības un civilprocess. Pirms tam strādāju Augstākajā tiesā Civillietu departamentā, kā tiesnesis izskatīju dažādus civiltiesiskus strīdus. 2014. gada nogalē mani uzrunāja toreizējais Satversmes tiesas vadītājs Gunārs Kūtris, es pieņēmu izaicinājumu un tiku iecelts par konstitucionālās tiesas tiesnesi. Satversmes tiesas process atšķiras no citām tiesvedībām, tuvākās būtu administratīvās lietas, kur arī vērtē cilvēka pamattiesību ievērošanu valsts administratīvajos aktos.»
Pēc ST tiesneša pilnvaru beigām A. Laviņš plāno atgriezties civiltiesību jomā, kur noderēšot konstitucionālās tiesas pieredze. «Es sevi arī nākotnē izjūtu un redzu kā tiesnesi. Tā vislabāk varu dot pienesumu, lai mēs Latvijā dzīvotu arvien labāk, un konstitucionālajai tiesai te ir liela ietekme. Desmit gadu pilnvaru, ko tauta caur parlamentu man devusi, es cenšos strādāt pēc vislabākās sirdsapziņas, lai pēc tam, satiekot jebkuru cilvēku, varētu būt drošs par lēmumiem, ko esmu pieņēmis, un to labumu Latvijas tautai.»
Alda Laviņa dzīves gājums
Dzimis 1973. gada 5. janvārī.
1996. gadā absolvējis Latvijas Policijas akadēmiju, 1997. gadā te ieguvis maģistra grādu.
2002. gadā ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
Kopš 2013. gada turpina studijas juridisko zinātņu doktora studiju programmā.
Darba gaitas sācis 1997. gadā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes ekonomisko noziegumu izmeklēšanas nodaļā.
1997. un 1998. gadā bijis Latvijas Policijas akadēmijas Civiltiesību katedras asistents, no 1998. līdz 1999. gadam strādājis Valsts kases Juridiskajā departamentā.
Tiesneša amatā stājies 1999. gada 16. decembrī. Bijis Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesis, 2003. gadā apstiprināts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša amatā, no 2004. līdz 2008. gadam bijis Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis un priekšsēdētājs.
Līdztekus no 2002. līdz 2006. gadam bijis pasniedzējs Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kopš 2002. gada ir Latvijas Tiesnešu mācību centra pasniedzējs.
2008. gadā kļuvis par Augstākās tiesas Senāta tiesnesi Administratīvo lietu departamentā, vēlāk – Civillietu departamentā.
2014. gada 3. aprīlī apstiprināts par Satversmes tiesas tiesnesi un amatā stājies 2014. gada 25. aprīlī.
2014. gada 6. maijā ievēlēts par Satversmes tiesas priekšsēdētāju.
Autors publikācijām par tiesību principu izpratni, civilprocesu, tiesu kompetenci, tiesas darba efektivitāti.
Avots: www.satv.tiesa.gov.lv.
Jauniešiem svarīgi izprast valsts uzbūvi
Ģimnāzisti sarunā ar «Bauskas Dzīvi» pēc lekcijas atzina, ka stāstījums par Satversmes tiesu licies par īsu, bet daudz noderīgāks nekā sociālo zinību stundā apgūstamais par šo tēmu.
Izprast savu vietu
Sendija Jakobsone un Valērija Žukovska apsver iespēju kļūt par juristēm, savukārt Inesei Tarvidai, Rūtai Burkovskai un Ērikam Liepam ir citi mērķi dzīvē, taču izprast valsts pārvaldes uzbūvi un savu tiesību aizsardzību tajā svarīgi ikvienam.
Ēriks teic, ka šādai lekcijai varēja atvēlēt vairāk laika: «Vēlējos uzzināt, kā kļūt par Satversmes tiesnesi, kāds dzīves ceļš ir jāiet, lai šādu
amatu ieņemtu, cik ilgs laiks vajadzīgs.»
Satversmes tiesas loma pēc priekšlasījuma ir skaidra visiem, taču vēl neesot padomā neviens jautājums, ko tajā varētu izskatīt. Valērija piebilst, ka tieši piemēri vislabāk likuši saprast, ko un kādā ceļā konstitucionālajā tiesā varētu apstrīdēt.
Zināšanas par valsts uzbūvi un tiesu sistēmu noderēšot ikvienam. Ēriks piebilst – tās vajadzīgas, lai prastu pamatot savu viedokli, aizstāvēt intereses.
Nākotnes mērķis
A. Laviņš skolai dāvāja Satversmes izdevumu – glīti iesietu biezāku sējumu, kurā mūsu valsts pamatlikums ir ne tikai latviski, bet arī tulkots vairākās citās valodās, tai skaitā lībiešu, igauņu, franču u. c. Tiesnesis vēlēja divpadsmitajiem sekmes eksāmenos, paužot cerību: «Varbūt kādreiz tiksimies tiesā, kur jūs kā īsti juristi spēsit aizstāvēt sevi vai citus.»
Jaunieši pastāstīja, ka iepriekš viņiem bijusi tikšanās ar bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi. Sarunās gan nākotnes profesijas nav nolūkotas, taču tas palīdzot pieņemt lēmumus par dzīves mērķi.
Pēdējā mācību gadā skolēniem īpaši noderīgi būtu dažādu institūciju apmeklējumi klātienē, viņi labprāt dotos arī ekskursijā uz ST. Jāpiebilst, ka ST uzņem ekskursantus, kontakti apmeklējuma pieteikšanai pieejami mājaslapā www.satv.tiesa.gov.lv.
