- Bauskā prezentē oriģinālu vides objektu maketus
Bauskas kultūras centrā (BKC) janvārī Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) tēlniecības programmas studenti un maģistri prezentēja vides objektus. Viņi piedāvāja desmit oriģinālas idejas Bauskas pilsētvides uzlabošanai. Tās komentēja LMA profesors Aigars Bikše.
Foto – IVARS BOGDANOVS
Tēlnieku projektu prezentācija ir BKC gleznošanas studijas «Meistars Gothards» un Mākslas akadēmijas radošās sadarbības rezultāts. Pagājušajā vasarā studenti un maģistri profesora Aigara Bikšes vadībā piedalījās tēlniecības plenērā Bauskā, lai izstrādātu laikmetīgu, interaktīvu vides objektu priekšlikumus. Līdzīgs plenērs notika arī 2020. gadā, bet krietni senāk ideju par laikmetīgu tēlniecības objektu nepieciešamību pilsētā izvirzīja biedrība «Bauskas vecpilsēta».
Sadarbības iniciatore un divu tēlniecības plenēru organizētāja ir Inga Krolle – gleznošanas studijas «Meistars Gothards» vadītāja un tāda paša nosaukuma biedrības pārstāve. Pērn viņa sarīkoja arī plenēra dalībnieku un LMA profesoru Aigara Bikšes, Gļeba Panteļejeva un Olgas Šilovas informatīvu sanāksmi Bauskas novada domē, lai pašvaldības vadītājus un speciālistus iepazīstinātu ar studentu pilsētvides pētījumiem un priekšlikumiem.
Projektu prezentācijā 7. janvārī piedalījās novada domes administrācijas un departamentu vadošie speciālisti, Bauskas muzeja, Tūrisma informācijas centra pārstāvji, aktīvi iesaistoties ideju apspriešanā. Bauskas plenēra ideju attīstīšana LMA tēlniecības programmas studentiem pirmajā semestrī bija galvenais mācību uzdevums.
Dominē ūdeņu tēma
Gandrīz visi 2021. gada plenēra dalībnieki Bausku apmeklēja pirmo reizi, izņemot Iecavas pilsētas tuvumā dzīvojošos skulptorus Agitu un Andri Maračkovskus. Tāpēc jauniešu uztvere bija brīva no stereotipiem, turklāt viņi pilsētā pamanīja detaļas, ko vietējie iedzīvotāji tik saasināti neuztver.
Vasarā sāktie studentu projekti ir īpašas uzmanības vērti. Tie liecina par iedziļināšanos situācijā, neierastu skatpunktu meklējumiem, prasmi pamatot savas idejas un rosināt diskusiju. Vairāki autori iesaka akcentēt upju krastus, lai tie kļūtu par pievilcīgām rekreatīvām zonām. Tēlnieki Lauris Vītoliņš, Anna Priede, Viktorija Galkina, Olga Melehina, Agita un Andris Maračkovski min trīs stratēģiskas vietas – Mūsas piekrasti jaunā sporta centra tuvumā, Mēmeles ielas promenādi, dolomīta atsegumus pie Mūsas tilta.
Oriģinālu risinājumu, defektu pārvēršot par efektu, piedāvāja Lauris Vītoliņš. Masīvie betona balsti, kas atrodas ūdenī pie Dambja ielas atpūtas vietas, konceptuāli var kļūt par vārtiem uz pilsētu – simbolisku bāku, kurā mainās zaļas un sarkanas gaismas stari. Laurim ir skaidrs arī tehniskais risinājums – četrarpus metru augstumā betona blokiem var piestiprināt organiskā stikla plāksnē iestrādātus gaismas elementus. Jaunā tēlnieka ieceri komentē profesors Aigars Bikše: «Lauris ir ideāli atrisinājis nevienam nevajadzīgu, rēgainu betona postamentu pielietojumu. Šī instalācija vietai piešķirs jaunu nozīmi.» Diemžēl projekta īstenošanai var rasties nopietni šķēršļi. Katram balstam ir cits zemes īpašnieks, informēja pašvaldības pārstāvis Jānis Feldmanis.
Nāriņas, vimbu spaiņi un caurules
Pārsteidzoši asprātīgus, samērā vienkārši īstenojamus vides objektus ir izstrādājuši Agita un Andris Maračkovski. Agitas projekts «Nāriņu ģērbtuves» sastāv no vairākiem elementiem, kas atgādina cilvēciņus ar krāsainu makšķernieku pludiņam līdzīgu galvu un ķermeni.
Stāsta autore: «Vasarā, meklējot Bauskā peldvietas, biju izbrīnīta, ka it nekur nav pārģērbšanās kabīņu, tāpēc nolēmu šo problēmu atrisināt. «Nāriņu ģērbtuves», kas novietotas uz metāla kājiņām, būs vieglas, ar tukšu vidu. Tās varēs pacelt, uzlikt sev virsū, lai pārģērbtos. Korpusam tiks izmantota stiklšķiedra un epoksīda sveķi – tie nav dārgi materiāli. Kabīnes iesaku izvietot diezgan plašā teritorijā abpus jaunajai sporta hallei. Sākoties aukstajai sezonai, ģērbtuves būs jānoņem. Visiem, kuri projektē objektus Mūsas un Mēmeles krastos, jārēķinās ar plūdu iespējamību.»
Andra Maračkovska projekts iemieso bērnu prieku – divas krusteniski savienotas caurules ar spoguļattēla efektu, pa kurām var nošļūkt no Mēmeles ielas promenādes augšējās terases uz apakšējo. Prezentācijas apmeklētājas – mazu bērnu māmiņas – bija sajūsmā par tēlnieka ideju. Autors gan brīdināja, ka izmaksas varētu būt lielas, jo vislabākais materiāls cauruļu izgatavošanai ir nerūsējošais tērauds.
Ūdeņu tematikai ir veltīts arī Olgas Melehinas darbs «Kur ir vimba?». Autore iedvesmojās no Vimbu svētkiem, par kuriem viņai vasarā baušķenieki ir stāstījuši. Viņa piedāvā Mūsas krastmalas makšķerēšanas joslā novietot alumīnija spaiņus, no kuriem lūkojas skulpturālas vimbas – vides objekti kā negaidīts pārsteigums. Vēl ir jāizdomā, kā pasargāt spaiņus, upei pārplūstot.
Cūku bariņš krustojumā
Bauskas vēstures epizodi skulpturālajā grupā «Cūciņas» asprātīgi interpretē tēlniece Anita Indāre. Vasaras plenērā viņu iedvesmojis stāsts par divām senākajām – Pils un Kungu – ielām (mūsdienās – Rīgas un Plūdoņa iela). Pils iela tikusi dēvēta arī par Cūku ielu. Skulpturālo grupu autore ierosina novietot Plūdoņa un Saules ielas krustojuma tukšajā laukumā. Dabiskā lieluma cūciņas Olga izgatavotu no stiklšķiedras, kompozītmateriāliem un apgleznotu.
Projekts guva klausītāju atzinību, taču vēsturnieks un gids Aigars Urtāns uzsvēra: «Tēlniece ir aizrāvusies ar vēsturisko stāstu, bet tam nepieciešams precizējums. Pils iela nekad nav oficiāli bijusi Cūku iela – tas ir tautas piešķirts ironisks apzīmējums. Domāju, ka bērni un ekskursanti noteikti gribētu fotografēties pie skulpturālās cūciņu grupas. Objekts atdzīvinās vienmuļo ielas stūri, turklāt cilvēkiem ārkārtīgi patīk vizualizēti stāsti. Tomēr ik reizi vajadzētu atgādināt vēsturiskās ielas oficiālo nosaukumu.»
Jauno tēlnieku izstrādātie maketi un ideju apraksti ir eksponēti BKC mazajā zālē. Pilsētas iedzīvotāji tiek aicināti aplūkot izstādi un balsot par vides objektu, ko Bauskā vajadzētu īstenot.
