1635. gadā Kurzemes hercogs Fridrihs apstiprināja Bauskas pilsētas policijas noteikumus.
1635. gadā Kurzemes hercogs Fridrihs apstiprināja Bauskas pilsētas policijas noteikumus. Šie nosacījumi gandrīz bez grozījumiem bija spēkā aptuveni divus gadsimtus.
Policejiskās iekārtas reorganizāciju veica 1888. gadā, kad tika izveidotas apriņķu policijas valdes, kuru pārziņā bija policijas iecirkņi. Bauska ietilpa Jelgavas apriņķī, tāpēc Bauskas pilsētā bija policijas pristava iecirknis. Zināms, ka 20. gs. sākumā Bauskas policijas iecirkņa priekšnieki bija pristavi Katkovskis un barons fon Rādens.
Pēc Latvijas valsts rašanās Tautas Padome 1918. gada 5. decembrī apstiprināja pagaidu noteikumus par iekšējās apsardzības organizēšanu Latvijā. 8. decembrī par pirmo Bauskas apriņķa un policijas priekšnieku Pagaidu valdība iecēla Fridrihu Rūtenbergu, bet par viņa palīgiem (iecirkņu priekšniekiem) – Mārtiņu Bērzapānu un Alfrēdu Krezevski. Par Bauskas pilsētas policijas priekšnieku tika nozīmēts Kārlis Puķītis.
1923. gada 7. decembrī tika formēta Bauskas apriņķa policijas rota, kurā pavisam bija ap 30 policistu (katrā apriņķa pagastā viens vai divi policijas kārtībnieki).
Smagākie un lielāku rezonansi guvušie noziegumi Bauskas apriņķī 20. – 30. gados bija Anša Kaupēna pastrādātās slepkavības Skaistkalnē un Bruknā, kā arī Mežotnē pie pagasta skolas 1920. gada aprīlī notikušais atentāts pret ministru prezidentu Kārli Ulmani.
