Biļetes uz izrādi «Equus» Dailes teātra mazajā zālē jau bija nopirktas pirms pāris mēnešiem, tomēr, tuvojoties izrādes dienai, aizvien biežāk sāka tirdīt šaubas – vai patiešām vajadzētu skatīties drāmu par psihiski nelīdzsvarotu jaunekli, kurš nāvējoši sakropļo piecus zirgus?
Fokusā jaunā režisore
Vārds «equus» latīņu valodā nozīmē «zirgs». 2015. gada «Spēlmaņu naktī» izrādes režisore Laura Groza-Ķibere par iestudējumu «Equus» saņēma Gada režisora balvu, galvenās lomas atveidotājs Dainis Grūbe – Gada aktiera titulu.
Jaunā, talantīgā režisore Laura Groza-Ķibere iestudējusi arī izrādi «Piafa» Liepājas teātrī un «M. Butterfly» Dailes teātrī. Viņa izvēlas eksistenciālas, psiholoģiski smagas tēmas, kurās izgaismojas vienmēr klātesošā triāde – dzīvība, nāve, mīlestība. Viņa meklē atbildi uz jautājumu, kāpēc cilvēks – Dieva radības kronis – vienlaikus var būt agresīvs, ļauns, iznīcinošs.
Fanātiska pielūgsme
«Equus» ir britu dramaturga Pītera Šefera 1973. gadā uzrakstīta luga. Tās baisais sižets, kā apgalvo vairāki avoti, esot patiesi notikumi, ko rakstniekam izstāstījis paziņa. Septiņpadsmit gadus vecais Alans neprātīgi un izmisīgi izdzīvo emocionāli ekstrēmus dvēseles stāvokļus. Cilvēku pasaulē viņš jūtas nepieņemts un nesaprasts, tā viņam šķiet melīga, remdena, samocīta.
Ar mežonīgu kaisli, kas kļūst par apsēstību, viņš dievina zirgus. Neviens, izņemot Alanu pašu un vēlāk arī psihiatru, to nezina. Alans ir garlaikots elektronikas preču veikala pārdevējs, kurš pavisam nejauši kļūst par staļļa strādnieku. Čaklāka un izdarīgāka darbinieka īpašniekam vēl nav bijis.
Par viņa kluso, fanātisko apsēstību nekas neliecina līdz brīdim, kamēr stallī notiek traģēdija. No apsūdzēto sola puisis nokļūst psihiatriskajā klīnikā. Tikai viens cilvēks – tiesnese – instinktīvi jūt, ka Alanā iemājojusī sāpe ir pārcilvēciska, ārdoša un nepanesama. Sieviete diendienā atgādina ārstam, ka Alans ir jāglābj. Puiša kārtīgie un gādīgie vecāki šoka iespaidā spēj nodoties vienīgi pašrefleksijām, meklējot savu vainu. To nekur īsti neizdodas atrast. Pretruna ir jauneklī pašā – viņa dedzinošā kaislība nekādi nav savienojama ar dzīvi – parastu, rāmu, prognozējamu.
Aktivizē zemapziņu
Alanu izrādē spēlē aktieris Dainis Grūbe. Uz skatuves nav ne reālu zirgu, ne butaforiju, ne masku. Zirgus atveido nelielā ansambļa aktieri, ar apavu papēžiem izklaudzinot pakavu ritmu. Alana visvairāk dievinātā zirga Tīrradņa lomā ir aktieris Gints Andžāns. Tas ir ārkārtīgi spožs, emocionāli vibrējošs tēls. Divspēlē ar Alanu, kad viņš glāsta zirga kaklu, lūkojas bezdibenīgajās acīs kā spogulī, skūpsta sviedrus, valda teju nepanesama pielūgsme un maigums. Zirgs kā ikona, zirgs kā Jēzus Kristus, kura tēla priekšā cilvēks noslīgst ceļos…
Jā, tas ir pārspīlēti, slimīgi, bet, skatoties izrādi, šī doma ne reizi neienāk prātā. Kādā brīdī sairst apziņas un zemapziņas trauslā robeža, un skatītāji vairs nav pasīvi vērotāji. No neizdibināmām dzīlēm iznirst dziļi noglabātās izjūtas, sajūtas, asociācijas, smaržas. Tām nav nekāda sakara ar zirgiem, bet gan ar citiem cilvēkiem un dzīvām radībām.
Iecienīta luga
Izrāde ir ļoti precīza it visā, lakoniska un vienlaikus ļoti jutekliska. Nekā lieka vai samākslota. Lugā ir vairāki slāņi. Psihiatra lomu pārliecinoši atveido Lauris Subatnieks. Pētot sava pacienta ekstrēmo reakciju cēloņus, ārsts negaidīti atklāj, ka apskauž Alana spēju izjust tik lielu kaislību. Pat neko mazdrusciņ līdzīgu viņš savā mūžā nav piedzīvojis, tāpēc paša dzīve viņam sāk šķist pelēka un nožēlojama. Viņš gribētu iedegties liesmojošā enerģijā, kad dzīvība un iznīcība ir pārāk cieši saslēgušās.
Pītera Šēfera luga «Equus» ir iestudēta vairākos pasaules metropoļu teātros. Londonas Vestendas teātrī 2007. gadā Alana lomu atveidoja Daniels Redklifs – tas pats aktieris, kurš filmu ciklā spēlēja Hariju Poteru. Pēc diviem gadiem D. Redklifs bija galvenajā lomā «Equus» iestudējumā Ņujorkas Brodvejā.
