Nespētu dzīvot bez kustībām un dejas, viss kopā rada pacilātības izjūtu – to sapratusi baušķeniece, 19 gadu vecā Latvijas Kultūras koledžas studente Ginta Blauduma.
Nespētu dzīvot bez kustībām un dejas, viss kopā rada pacilātības izjūtu – to sapratusi baušķeniece, 19 gadu vecā Latvijas Kultūras koledžas studente Ginta Blauduma.
Viņas pirmā sastapšanās ar deju un iemīlēšanās tajā bija jau pamatskolas gados. Jauniete ir pateicīga vienai no savām autoritātēm deju pasaulē, “Intrigas” vadītājai Aivai Skalderei, kura Bauskas pamatskolā rīkoja aerobikas festivālus. Gintu tie ieinteresēja. “Nebaidījos piedalīties, vēlējos sevi pārbaudīt – varu izdarīt vai ne. Man labi veicās, vienreiz pat ieguvu labākās dejotājas titulu savas klases grupā. Kādu laiku dejoju arī Aivas vadītajā skolas izlasē. Kādu dienu vadītāja mani uzaicināja dejot “Intrigā”. Uztvēru to kā patīkamu piedāvājumu un deviņu gadu vecumā kļuvu par šīs grupas dejotāju.”
Uz skatuves ar smaidu sejā
Jaunajā kolektīvā Gintai nebija grūti iejusties, jo konkurence tur nevaldīja, meitenes bija draudzīgas. Visi kopīgie pasākumi vienmēr bijuši jautri un atraktīvi – Ziemassvētku ballītes, kopīgas video skatīšanās, “Intrigas” jubilejas koncerti. Tie visi tika īpaši gaidīti un nosvinēti.
“Manuprāt, visi koncerti bijuši īpaši, jo katrai uzstāšanās reizei bija jāsagatavojas cītīgi. Uz skatuves vienmēr jākāpj ar smaidu sejā, ar pilnu atdevi un emocijām. Aiva vienmēr ir tiekusies, lai nodarbības nebeigtos ar mēģinājumiem zālē, bet ar koncertēšanu. Tik daudzviet esam dejojušas – brīvā dabā, lietū, slapjā zālē, stadionā, vakarā, kad uzbrūk maijvaboles, Bauskas, Mežotnes un Rundāles pilī, slēgtos sarīkojumos dažādos uzņēmumos,” ar neviltotu sajūsmu atceras Ginta.
“Liels prieks bija uzstāties Raimonda Paula “Jaunajās zvaigznēs” uz Dzintaru koncertzāles skatuves, toreiz starp dziedātājiem bijām vienīgā deju grupa, tāpēc bija jācenšas parādīt, ko spējam. Mūsu priekšnesumu demonstrēja televīzija. Interesanti bija arī 2004. gada vasarā sadarboties ar Rīgas māksliniekiem operas izrādē “Hamlets”.
Pietrūcis “Intrigas”
Beidzot Bauskas 1. vidusskolas 12. klasi, Gintai bija jātiek skaidrībā, kur studēt. Jauniete nespēja sevi iedomāties sēžam kādā birojā vai arī no rīta līdz vakaram universitātes solā, klausoties lekcijas. “Sapratu, ka mana būtība ir radīta kam citam, un pagājušā gadā iestājos Latvijas Kultūras koledžā – deju kolektīva vadītājas specialitātē. Jāmācās divi gadi,” stāsta Ginta. Tikko viņa sākusi izglītoties, piedzīvojusi nepatīkamu periodu – bija tikai lekcijas. Visiem kursa biedriem uzmācies depresīvs noskaņojums, jo pietrūcis izkustēšanās. “Mēs visi tur esam tādi kustību alkstošie,” piebilst dejotāja.
Rīga viņai nav īpaši sirdij tuva – pārāk lielā burzma un skriešana ātri nogurdina. Jutusi – vajag “Intrigas” nodarbību, tāpēc vēl visu otro semestri braukājusi katru dienu no Bauskas uz Rīgu. “Nu esmu sapratusi, ka diemžēl nav iespējams apvienot mēģinājumus Bauskā ar nodarbībām koledžā,” atzīst Ginta.
Jauniete kustību mākslu novērtē īpaši. Viņa atceras: “Jau bērnībā ļoti priecājos par televīzijā redzētām baleta izrādēm. 12. klasē ģimene vārdadienā uzdāvināja biļeti uz baleta izrādi “Gaišais strauts” – biju sajūsmā, pat prieka asaras bira.”
Jāmācās izprast deju
Ginta stāstīja par nodarbībām un attieksmi koledžā. “Pasniedzēji daudz neaizraujas ar atzinības vārdiem. Dažreiz tas ir sāpīgi un grūti, liekas pat, ka pedagogi tevi ignorē. Taču, kad teic ko labu, tad gan ir priecīgāks prāts. Jābūt stipram raksturam, lai nepadotos un neatmestu visam ar roku. Lai iegūtu pasniedzēja labestību, jāapmeklē visas nodarbības un jāņem vērā skolotāju ieteikumi, piezīmes, kritika, kā arī pašam jāparāda sevi no labākās puses. Jāstrādā daudz, jādzīvo līdzi laikam un nepārtraukti sevi jāpilnveido. Nācies secināt, ka Latvijā ir maz profesionāļu, varu minēt, piemēram, Olgu Žitluhinu un Agri Daņiļeviču, arī Edmundu Veizānu, kurš ir mans pasniedzējs. Viņi ir lieli deju meistari.”
Koledžā vismaz reizi mēnesī obligāti jāapmeklē kāds kultūras sarīkojums, kas ir saistīts ar deju, un par to jāraksta recenzija.
Pēc pirmā gada
Beidzot pirmo kursu, Gintai radies vērtējums par mācību procesu: “Gribētos, lai koledžā būtu vairāk praktisko nodarbību, pietrūkst džeza deju. Pārsvarā apgūstam modernās un klasiskās dejas. No “Intrigas” laikiem ļoti pietrūkst koncertu, uzstāšanos. Prieks, ka šovasar Aiva mani uzaicināja piedalīties apsveikuma koncertā Kārlim Zālītim Līduma kultūras namā.”
Studente atzīst: “Esmu sapņotāja un iedomājos, ka būtu lieliski papildināt zināšanas ārzemēs kādās meistarklasēs vai deju skolā. Koledžā ir bijušas dažas meistarklases modernajā dejā pie ārzemju pasniedzējiem, kas ieradušies no Izraēlas, Norvēģijas.” Nākamajā mācību gadā Gintai gaidāms saspringts periods, jāveido diplomdarbs.
