Aizraušanās. Iegūt uzticību nozīmē pielāgoties un sadarboties.
Jaunās keramiķes Laimas Grigones vārds un darbi kļūst arvien pazīstamāki ar savu eleganci un emocionālo dizainu. Rundāles novada «Urštēnos» atvērtajā keramikas darbnīcā māksliniece pacietīgi un radoši veido ikdienas priekšmetus ar neparastu skaistumu un vērtību. Taču, kad Laimas rūpju lokā nonāca divi zirgi, Vētra un Savana, tas pārsteidza ne vienu vien viņas talanta cienītāju. Kā iespējams apvienot ārēji tik dažādas jomas?
Dot dzīvniekam pašnoteikšanos
Uz «Urštēniem» abas ķēvītes atceļoja no Lietuvas. Mainījās ne tikai dzīvesvieta, bet arī saimnieki un, pats galvenais, darbošanās stils un filozofija. Praktiskās zināšanas Laima mēģināja gūt Latvijas Lauksaimniecības universitātes mūžizglītības kursos, tomēr drīz vien saprata, ka «īstie skolotāji» būs viņas zirgi. Vētra klasiski bijusi gatavota kā konkūra sporta zirgs, trenēta, lai pārvarētu šķēršļus, un liels bija Laimas pārsteigums, kad nelielajā treniņu laukumā brīvajos lēcienos (bez jātnieka) Vētra bez skubināšanas lēca šķērsli pēc šķēršļa. Tikai otrajā nodarbībā Vētra atklāja, ka neviens nestāv aiz muguras ar pātagu un drīkst arī nelēkt.
Laimas nolūks ir nevis dresēt klasiskajā izpratnē, bet mācīties sadarboties – dot zirgam autonomiju, pašnoteikšanos un iespēju «teikt» «nē». Lielākais izaicinājums cilvēkam, kas pieradis visu sev apkārt kontrolēt, ir pieņemt šos «nē», būt atvērtam dialogam, kā Laima saka, demokrātijai. Kad zirgs iemācās «teikt» «nē», tas kļūst par viņa mīļāko «triku», un tas ir posms, kuram pacietīgi jātiek cauri, līdz zirgs atklāj, ka reizēm «saka» «nē» lietām un rotaļām, kuras patiesībā ir jautras. Tā ir tāda kā uzplaukšana – zirgs, kam katru kustību mēs līdz šim centāmies noteikt un kontrolēt, iemācās, precīzāk, atceras, kā būt radošam, kā risināt problēmas, un pamazām sāk sadarboties nevis tāpēc, ka citādāk nedrīkst, bet tāpēc, ka tas ir patīkami.
Tikai labā garastāvoklī
Ar sliktu garastāvokli Laima keramikas mākslas darbus neveidojot, tāpat jau nesanāks. Un nelāgā garastāvoklī arī pie zirgiem labāk neiet. «Darbošanās ar viņiem prasa vēl augstāku pacietības līmeni nekā darbs ar porcelānu. Labi, ka porcelāns mani ir kārtīgi satrenējis,» smejas L. Grigone.
Ko tas nozīmē, kad zirgs piedāvā savu muguru? Tas nozīmē došanos izjādē tikai tad, kad zirgs pats pienācis pie paaugstinājuma, kur pacietīgi viņu gaida jātnieks. «Ar Savanu izjādēs gāja ļoti labi, bet pēdējā laikā viņa atsakās, mans uzdevums ir pieņemt viņas viedokli, nesalauzt šo vēl trauslo uzticības solījumu. Manuprāt, būtu daudzkārt negodīgāk dot zirgam «balsi» un tad viņā neklausīties.» Tajā brīdī, kad esi zirga mugurā, viņš ir situācijas noteicējs. Ja cilvēkam ir kaut nedaudz bail, un viņš šo baiļu ietekmē grib būt «vadonis», savaldīt šo daudzkārt stiprāko dzīvnieku, tad neizbēgami šajās attiecībās parādās vardarbība.
Mācīties dubultā ātrumā
«Protams, katrai ir savs raksturs,» Laima turpina. «Viņas man ir kā iņ un jan –melna un balta, tāpēc sanāk mācīties dubultā ātrumā. Savana ir ļoti apķērīga un bezbailīga, jaunus trikus iemācās minūšu laikā, bet konsekvenci no viņas negaidiet. Ātrākais veids, kā viņu «pazaudēt», ir prasīt atkārtot to pašu uzdevumu piecas reizes. Vētra ir izvairīgais, bailīgais zirgs, kas katru jaunu uzdevumu uztver ar lielu skepsi, bet daudz strādīgāka. Paiet ilgāks laiks kaut ko izskaidrot vai pārvarēt kādas bailes, bet, kad viņai ir «ahā» moments, tad ir gatava mērķtiecīgi iet uz vēl labāku rezultātu.» Strādājot bez spiediena un pamatā tikai ar pozitīvo apstiprinājumu («positive reinforcement»), nav citas izvēles, kā pielāgoties zirgam, – nepavēlēt, bet lūgt, aicināt pievienoties. «Ja nesanāk, mācos neuztvert to personīgi, vienkārši tā notiek,» pasmaida Laima.
Skaists, spēcīgs, brīvs
«Mans mērķis ir parādīt cilvēkiem, ka ir arī cita metodika, ne tikai pātaga un spiediens. Ļoti sekoju diskusijai par dzīvnieku likteni cirka arēnā. Ceru, ka mūsu sabiedrība augs un sapratīs, ka ir arī citi veidi, kā mācīties sazināties ar dzīvniekiem mums līdzās, pieeja, kas var dot daudz lielāku gandarījumu un abpusēju prieku. Manuprāt, pozitīva saskarsme ar zirgu ir kā deja ar labu partneri, kur starp jums valda ideāla saprašanās. Vai jūs varētu dejot ar prieku, ja zinātu, ka mirklī, kad gribēsit patraukt šo deju, partneris sažņaugs jums roku un neļaus iet prom, neļaus atpūsties? Strādājot ar zirgu brīvībā bez pātagām, stekiem un striķiem, jūs saņemat atklātu atbildi, vai jūsu zirgs grib būt jums blakus un vai viņš ar prieku grib darīt to, ko esat iedomājušies. Bieži vien tas nozīmē atmest savas ambīcijas un pielāgoties otram. Mums jāiemācās pieņemt zirgu tādu, kāds viņš ir, – skaists, spēcīgs un, galvenais, brīvs,» teic Laima Grigone.
