Pedagogs, tiesnesis, uzņēmējs – kā tas viss summējas? Par to stāsta Agnis Rūja.
Pedagogs, tiesnesis, uzņēmējs – kā tas viss summējas? Par to stāsta Agnis Rūja
Kādreizējais baušķenieks Agnis Rūja pērn nokļuva īpašā popularitātes vilnī, kāds nav bijis pat aktīvo sporta gaitu periodā, kad viņš ar partneri Sandru Suharevsku 1999. gadā ieguva sesto vietu pasaules čempionātā desmit dejās. Tas ir spožākais panākums Agņa sportiskajā karjerā. TV3 šovā “Dejo ar zvaigzni” viņš un Marija Naumova bija viens no interesantākajiem pāriem.
Vai tevi redzēsim arī jaunajā šovā? To vēlas zināt daudz baušķenieku un tavu līdzjutēju.
– Šajā šovā nē. Pēc ilgākām pārdomām tomēr atteicos. Ne tāpēc, ka mani kaut kas neapmierināja, tieši otrādi – uzskatu, ka šovs ir viens no brīnišķīgākajiem posmiem manā radošajā karjerā. Tā laikā es pilnībā varēju izpausties kā dejotājs, skolotājs, horeogrāfs un pat daļēji kā tērpu un mūzikas veidotājs.
Šovs bija aizraujošs darbs un piedzīvojums arī manai un Marijas ģimenei. No paša šova sākuma mēs visi strādājām kā viena komanda, kurā katram tās dalībniekam bija savs pienākums – Marijas vīrs Raitis gādāja dažādus video un audio materiālus idejām, Sandra modelēja un mūsu šūšanas darbnīcā darināja lielāko daļu tērpu. Ģimenes atbalsts ir ārkārtīgi svarīgs jebkuru ieceru realizēšanā, it īpaši tādu sarežģītu, kāds mums bija šis šovs.
Lai arī šova būtība ir izklaidēt, es uzskatu, ka pilnvērtīgā šovā ir jāietver vēl kāda cita “pievienotā vērtība” – vai mākslinieciskā, vai izglītojošā un pavisam noteikti arī cilvēciskā. Ir liels gandarījums, ka savos priekšnesumos varējām ielikt tik daudz no sevis. Man un Marijai ir augstas prasības pret sevi un vēlēšanās paveikt darbu maksimāli labi. Ja tas izdodas un ja to novērtē arī citi, tad ir gandarījuma izjūta un pārējam vairs nav nozīmes. Mēs nedomājām par vietu, bet bijām priecīgi, ka varam radīt, un pilnībā izbaudījām šo radīšanas procesu.
Nenoliedzami, šovs aizņem ārkārtīgi daudz laika – visus trīs mēnešus nekas cits ārpus šova mums neeksistēja. Pašreizējā dzīves posmā es nevaru atļauties tam veltīt tik daudz laika, bet darīt kaut ko pavirši un bez pilnas atdeves es nespēju. Lai arī šoreiz būšu skatītāja lomā, ar sirdi būšu tur un pārdzīvošu par visiem dalībniekiem. Ja būs nepieciešams, neliegšu palīdzību un padomu.
Kuri šova brīži tev šķita spilgtākie?
– Labvēlīgs skatītāju un dalībnieku noskaņojums bija jūtams visa šova laikā gan TV 3 studijā, gan ārpus tās. Taču koncertā “Arēnā Rīga” publikas pozitīvais lādiņš bija tik liels, ka burtiski lika mums “lidot”. Nekad nebiju uzstājies tik lielai publikai, un tās bija fantastiskas izjūtas. Šovs neapšaubāmi ir raisījis lielāku interesi par dejām, to pierāda strauji augošais dejotgribētāju skaits pieaugušo deju kursos.
Būtu interesanti uzzināt, kā sākās tavas dejotāja gaitas.
– Bauskas 1. vidusskolā, kad mācījos trešajā klasē, deju stundas bija obligātas, un pēc pirmās nodarbības pedagogs Juris Arājs mani kopā ar mammu aicināja ierasties sestdienā uz izlases nodarbību. Tā tas viss sākās. Visus skolas gadus viņš bija mans skolotājs un arī tajā laikā, kad sāku studēt Rīgā. Kad Juris aizbrauca strādāt uz Vāciju, viņš mūs uzticēja Agitai un Valērijam Mironoviem.
Tev ir veicies ar pedagogiem.
– Tā var sacīt. Kad sāku dejot ar Sandru, braukājām uz ārzemēm un papildinājām zināšanas pie dažādiem pasaulslaveniem deju pedagogiem Londonā, kas ir labāko dejotāju un pasniedzēju pulcēšanās vieta. Arī tagad reizi gadā braucam uz Anglijas pilsētu Blekpūlu, kur notiek pasaulē lielākais deju festivāls. Šeit dejo labākie pāri, notiek semināri tiesnešiem, redzamas jaunākās tendences tērpu modē. Tas viss ļauj būt apritē un redzēt jaunāko, tas ir svarīgi arī Sandrai. Vēl tā ir iespēja tikties ar mūsu lielākajiem piegādātājiem, kuri ražo dejotājiem vajadzīgas preces.
Skolotāja loma tev pašam arī nav sveša.
– Kopš dzīvoju Rīgā, trīs četras reizes nedēļā vakaros man ir darbs, kas saistīts ar deju mācīšanu. Strādāju gan ar pieaugušajiem, gan ar bērniem. Darbs ar bērniem un pieaugušajiem prasa atšķirīgu mācīšanas metodiku. Ilggadējā dejotāja un pedagoga pieredze ļauj saprast, kas dejotājam konkrētajā brīdī ir visvairāk nepieciešams.
Ar dejām tu esi tik cieši un daudzpusīgi saistīts kā reti kāds šajā jomā. Kā izdodas apvienot vairākas nodarbes?
– Jūtos piepildīts un esmu priecīgs, ka varu darīt to, kas sirdij ir tuvs, un vienlaikus ar to pelnīt naudu. Ar deju apavu un piederumu tirdzniecību sāku nodarboties tad, kad, braukājot uz ārzemēm, sāku apzināties, ka varu iztikt bez tulku un starpnieku palīdzības un spēju nodibināt kontaktus pats. Angļu valodas zināšanas man ir ļoti noderējušas gan dejošanā, gan uzņēmējdarbībā. Deju piederumu veikals, kuru vadu, darbojas vismaz piecus gadus. Pašlaik arī mēģinām paplašināt Sandras pārziņā esošo tērpu šūšanu. Sievai šis darbs patīk un padodas. Agrāk viņa vairāk pievērsās sieviešu tērpu gatavošanai, tagad uzsvars tiek likts, lai pāriem radītu vienotu noformējumu. Ikdiena tiešām ir noslogota un sarežģīta, jo daudz daru pats.
***
Viedoklis
Agita Mironova, deju skolotāja: “Man ļoti žēl, ka Agnis vairs nav aktīvajā dejotāja statusā. Viņam ir lieliska forma un labs dejotāja potenciāls, kas radoši atklājās šovā “Dejo ar zvaigzni”. Ārēji Agnis ir kluss un mierīgs, bet, ja ko dara, tad ar lielu pašatdevi un sevis nežēlīgu tērēšanu. Dejotāji, manuprāt, ir multitalantīgi cilvēki, ja reiz ķermenis iekustināts, kustas arī viss pārējais.”
