Eiropadomes un Eiroparlamenta secinājumi.
Eiropadomes un Eiroparlamenta secinājumi
Attiecībā uz atbalstu lauksaimniekiem Latvijai ir izdevies panākt, ka Eiropadomes sanāksmes gala dokumentā tiek iekļauts formulējums par vienlīdzīgas konkurences panākšanu un nodrošināšanu visiem ES lauksaimniekiem. Tā žurnālistiem piektdien paziņoja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.
Eiropadomes sanāksme un tās rezultāti nav vienīgie svarīgākie šī mēneša notikumi saistībā ar norisēm Eiropas Savienībā (ES), kas varētu ietekmēt dzīvi arī Bauskas reģionā.
Līguma ratifikācija jāturpina
Tas, ka Lisabonas reformu līguma tekstu noraidījusi viena ES dalībvalsts, nevar nozīmēt to, ka 18 valstīs jau notikusī ratifikācija zaudē spēku. Ratifikācija pārējās ES dalībvalstīs ir jārespektē tāpat kā īru balsojums. Tādēļ jāturpina ratifikācijas process tajās valstīs, kuras vēl to nav veikušas, uzsvēris Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hanss Gerts Poterings.
Eiropas Savienība nesāks visu darbu no sākuma: ratifikācija turpināsies. Demokrātija nozīmē, ka tiek ievērots visu viedoklis. Tomēr ir nepieciešama labāka saziņa ar iedzīvotājiem, tā uzsver Eiropadomes priekšsēdētājs, Slovēnijas premjerministrs Janezs Janša.
Īrijas referenduma rezultāti ir jāņem vērā un jāanalizē noraidījuma iemesli, vienlaikus Eiropas Savienībai piedāvājot risinājumus steidzamākajām problēmām, ar ko saskaras iedzīvotāji. Tādi ir gan Eiropas Parlamenta deputātu, gan Eiropadomes sanāksmes secinājumi, “Bauskas Dzīvi” informē Marika Armanoviča, Eiropas Parlamenta Preses dienesta darbiniece.
Slovēnijas prezidentūras vērtējums
“Mūsu panākumi parāda, ka Eiropa ir dinamiska,” uzsvēris Eiropadomes priekšsēdētājs, Slovēnijas premjerministrs Janezs Janša, “mēs pusgada laikā esam paplašinājuši eirozonu – Slovākija tai pievienosies 2009. gada.1 janvārī, nojaukuši Šengenas zonas pēdējās barjeras, notikušas auglīgas tikšanās starpkultūru dialoga gada ietvaros, esam panākuši vienošanos par satelītprogrammu “Galileo”, pavirzījušies uz priekšu ar kārtējo enerģijas tirgus liberalizācijas posmu.”
Slovēnijas prezidentūru vērtējuši arī Eiropas Parlamenta deputāti, par ko informējusi M. Armanoviča. Martins Šulcs (Sociāldemokrātu grupa (PSE), Vācija), piemēram, aicinājis uz ES pusgada darbu raudzīties plašāk. Prezidentūras darbs visumā bijis labs: PSE grupa, piemēram, ļoti atzinīgi vērtē blokādes atcelšanu pret Kubu. Taču Eiropadomes sanāksmi nevarot uzskatīt par veiksmīgu. Iemesls – cilvēkus, kam jācīnās par izdzīvošanu, neinteresē Lisabonas līgums.
“Jūs darījāt visu, ko spējāt,” Slovēnijas premjerministram atzinusi Monika Frassoni (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, Itālija), vienlaikus norādot uz jomām, kur politiskā grupa būtu gaidījusi labākus rezultātus: imigrantu tiesības, enerģijas tirgus, cilvēktiesības Ķīnā. Pārmetumus deputātes skatījumā pelna arī augošā tendence novirzīt malā mazās dalībvalstis.
Īru deputāts Braiens Krovlijs (Nāciju Eiropas grupa) uzteicis Slovēnijas veiksmīgo, “diskrēto diplomātiju” Rietumbalkānos un spēju atrisināt vairākus gadiem iestrēgušus jautājumus.
Bijis arī kritiskāks vērtējums prezidentūras darbam – gan par virzību nelegālo imigrantu atpakaļnosūtīšanas direktīvas jautājumā, gan rīcību ārpolitikā, jautājumus risinot aiz slēgtām durvīm.
Francija izvirza četras prioritātes
Prezidents Nikolā Sarkozī izvirzījis četras prioritātes Francijas sešu mēnešu prezidentūrai 27 valstu ES, kas sāksies jau rīt, 1. jūlijā. Izvirzītās prioritātes ir imigrācijas, aizsardzības, enerģijas un vides, kā arī lauksaimniecības jomās, tā informē aģentūra LETA.
Lauksaimniecības jomā Francija cer sākt debates par turpmāko Kopējo lauksaimniecības politiku (CAP), kas “apēd” līdz 40% visa ES budžeta. Laikā, kad strauji pieaug pārtikas cenas, sagaidāms, ka N. Sarkozī pieprasīs saglabāt spēcīgu lauksaimniecības atbalsta sistēmu Eiropā, kaut arī Lielbritānija aicina pakāpeniski samazināt CAP budžetu.
