Latvijā šonedēļ viesojās septiņi reģionālo laikrakstu un televīzijas studiju žurnālisti no Moldovas. Otrdienu, 7. jūniju, viņi veltīja Iecavas, Bauskas un Rundāles novada iepazīšanai.
Žurnālistu mērķis bija izzināt Latvijas pieredzi, īstenojot dažādus Eiropas Savienības (ES) projektus.
Negatīva pieredze
Tiekoties ar «Bauskas Dzīvi», žurnālisti minēja vēl vienu vizītes ieceri – iepazīt Latvijas kā ES dalībvalsts dzīvi, vai vajadzējis iekļauties ES. Reģionālās televīzijas producents Viktors Sofroni atklāja, cik sarežģītā situācijā pašlaik ir Moldovas iedzīvotāji, galvenokārt jaunieši. Vairākums nepakļaujas Krievijas propagandai, izprot vecāku vēlmi nenonākt atkal Padomju Savienībai līdzīgā valstiskā veidojumā. Vairākums Moldovas iedzīvotāju nav orientēti uz austrumiem un valsts ekonomiskās attīstības cerības saista ar Eiropas Savienību. Diemžēl arī šajā jomā Moldovai ir ļoti negatīva pieredze.
Moldovā gadu gaitā no ES saņemtais finansiālais atbalsts – vairāku miljardu eiro apmērā – esot nelietderīgi izmantots. «Jaunie, domājošie cilvēki ir neizpratnē – Eiropa deva naudu, bet mēs to nedabūjām. Kas tā par valsti un kas tā par valdību, kura pieļauj šādas lietas? Un savu neapmierinātību viņi izrāda, braucot projām no valsts,» stāsta žurnālists. To savukārt izmanto Krievijas propaganda.
«Mūsu, žurnālistu, uzdevums ir skaidrot sabiedrībai, kādi ir demokrātiskas sabiedrības riski un kādas ir tās sniegtās iespējas. Latvijā ceram rast piemērus šiem argumentiem,» apliecina V. Sofroni.
Naudu var izmantot lietderīgi
Viņu papildina kolēģe Irina Dragutanu, piebilstot, ka Latvijā meklē pārmaiņas, kas te īstenotas kopš mūsu valsts dalības ES. Viedokļi rasti sarunās ar uzņēmējiem, ielās sastaptiem cilvēkiem, kā arī valsts un pašvaldību amatpersonām. «Bauskas Dzīvei» viņa atklāj, ka patīkami pārsteidz vides sakoptība īstenotajos infrastruktūras projektos un tas, kā tiek slaucītas ielas, pļauta zāle.
«Es saprotu, ka Eiropas Savienība jums nedod rīkojumu slaucīt trotuāru. Bet, ja tas ir tik glīti izveidots, kā, piemēram, šeit, Bauskas Rātslaukumā, tad to gribas uzkopt. Saprotu, ka jūsu pilsētā ES nauda ieguldīta infrastruktūrā. Vēlamies pastāstīt arī saviem iedzīvotājiem, ka Eiropas naudu var izlietot lietderīgi un godīgi,» sacīja I. Dragutanu.
Risks pastāv
ES finansējuma apguve bija viens no jautājumiem, uz kuru atbildes Moldovas žurnālisti gaidīja no Bauskas pašvaldības amatpersonām. Novada administrācijas attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone neslēpa, ka ar ES finansiālo atbalstu Bauskā ir daudz paveikts. Viņa minēja arī riskus, kādi draud, ja neizdodas plānoto izdarīt laikus. Problēmas nereti rodas nevis pašvaldības neizdarību dēļ, bet gan ar projektu īstenotājiem – no iepirkumu procedūrām līdz pat kvalitatīvu, godprātīgu būvnieku atrašanai. Dažkārt varbūt labāk būtu īstenot ieceri, neizmantojot ES finansējumu. Tad darbus varētu veikt mierīgāk, varbūt radošāk. Taču vienlaikus ES fondu apguve disciplinē.
Sarunā ar Moldovas žurnālistiem izskanēja vēl kāds padoms –, saņemot ES naudu un to apgūstot, neapstāties savu finansējuma avotu radīšanā. Ir liels risks pierast visu darīt, cerot tikai uz ES līdzfinansējumu. Šim naudas avotam izsīkstot, jābūt gataviem ieceres īstenot pašu spēkiem. Tādēļ rūpīgi jādomā par ES naudas ieguldīšanu reālas uzņēmējdarbības attīstīšanā, neaizraujoties tikai ar tā dēvētajiem «mīkstajiem projektiem» – izglītošanas kampaņām, sociālā atbalsta aktivitātēm.
Liegta reklāma
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Moldovas kolēģi pastāstīja par aktualitātēm savas valsts žurnālistikā, par problēmām, kādas jārisina reģionālajiem medijiem. Interesanti bija uzzināt, kas Moldovā valdības līmenī paveikts, lai nodrošinātu neatkarīgas un brīvas preses pastāvēšanu. Tur ar likumu noteikts, kāda informācija drīkst būt pašvaldības izdevumos. Pie mums dažviet piekoptā prakse ievietot pašvaldības informatīvajos izdevumos reklāmu un privātos sludinājumus, kā arī žurnālistikas rakstus Moldovā ir aizliegta. Valdība sapratusi, kāds var rasties drauds demokrātijai, dotētajiem pašvaldību izdevumiem izspiežot no tirgus neatkarīgos medijus.
Tāpat tika spriests par drukātās preses izdevumu līdzāspastāvēšanas iespējām ar virtuālajiem ziņu avotiem.
Pēc vizītes Bauskā Moldovas žurnālisti Rundāles novadā viesojās zemnieku saimniecībā «Urštēni», kur iepazina, kā ES iespējas izmantojuši Latvijas lauksaimnieki un mazie uzņēmēji. Programmā bija iekļauts arī Rundāles pils un Jelgavas centra apmeklējums.
Žurnālisti Latvijā bija ieradušies no Sorocas, Falesti, Soldanesti, Gagauzijas, Taraclijas, Transnistrijas reģiona. Viņi pārstāvēja laikrakstus, radio, televīzijas un interaktīvos medijus. Šo vizīti Latvijas Institūts rīkoja sadarbībā ar Ārlietu ministriju un ES delegāciju Moldovā.
