Ielūkosimies 1888. gadā izdotā grāmatā «Vispārīgs vēstulnieks jeb priekšzīmju grāmata, kā jāraksta visādas sadzīvē, veikalu un tiesu darīšanās rakstāmas vēstules, rakstienus un dokumentus. Derīga visādu kārtu ļaudīm».
Ielūkosimies 1888. gadā izdotā grāmatā «Vispārīgs vēstulnieks jeb priekšzīmju grāmata, kā jāraksta visādas sadzīvē, veikalu un tiesu darīšanās rakstāmas vēstules, rakstienus un dokumentus. Derīga visādu kārtu ļaudīm».
Mutes vietnieces
«Vēstuļu rakstīšana šinīs laikos ir tik parasta lieta, ka jeb kurš daudz maz attīstīts cilvēks bez tās vairs nevar iztikt. Vēstules ir mutes vietnieces. Neapdomīgi izteiktus vārdus vēl var mēģināt kā nebūt sagrozīt, pārlabot vai pat noliegt, bet vēstulēs rakstīti vārdi ir neapgāžami pierādījumi un kas reiz norakstīts, tas stāv melns uz balta un neiet nedz pazušanā nedz aizmiršanā. Tāpēc pie vēstuļu rakstīšanas par visām lietām jāievēro vairākas lietas.
Lai raksta kam rakstīdams, allaž jāņem tīrs papīrs; nedrīkst taisīt nedz pleķus, nedz izkasījumus un izstrīķējumus, nedz arī citas cūcības.
Jāraksta skaidri, saprotami un salasāmi; nedrīkst vienā vēstulē izlietot dažādas tintes; līnijas vilkt ar zīmoli izskatās prasti, bet vēl nejaukākas ir līkum lokumainas rindiņas, tādēļ, kam neveicas taisni norakstīt, tas lai lieto apakšā paliekamo līniju lapu vai arī jau pārdotavā iegādātu līnijētu pa- pīri.
Atvainoties, ka nevaļas dēļ slikti rakstīts, ir dikti nepieklājīga un jau par daudz izlietota izruna.»
Ievēro kārtas starpību
«It sevišķi jāievēro, kam raksta un kādēļ raksta; smalki jāievēro kārtas un sadzīves stāvokļa starpība, pēc iespējas arī amata un karaktera īpašības un savādības – ķesterim vai baznīckungam allažiņ jāraksta savādāk nekā krodziniekam; jautram un attapīgam cilvēkam rakstīt svētulīgu un skumīgu vēstuli ir tikpat kā tīšām sevi nogrūst apsmieklā, bet vecu, slimīgu vai citādi no likteņa apspiestu cilvēku apciemot ar jautru un zobgalīgu vēstuli ir grēks.
Priekšniekiem rakstot arvienu jāpatur prātā savstarpējais stāvoklis un viss vēstules saturs jāraksta godbijīgi un ar nopietnu centību. Tomēr nedrīkst arī par daudz mētāties ar glaimu vārdiem, kas izskatās kā līšana un piedurkņu laizīšana.
Tuvākiem pazīstamiem un draugiem un radiem rakstot gan nekad nevajdzētu raudzīties pēc formām un paveidiem, bet rakstīt gluži tā, kā nu kuro reiz ap sirdi irr un kāda iemesla vaj cēloņa dēļ katru reizi gribam rakstīt.»
Bagātniekiem, kundzēm un jaunkundzēm
«Bagātnieki, kam trūkst izglītības un kas sadzīvē neieņem nekādu sevišķu stāvokli, ne reti mēdz būt ļoti lepni un augstprātīgi, gribēdami, lai tos īpaši ievēro un godā. Ar tādiem sarakstoties gan jāievēro šis apstāklis, tikai jāsargās no pa daudz dziļas zemošanās vaj liekuļošanas.
Ja raksta tādām personām, kuras esam apvainojušas, tad vislabākais izlīdzināšanās līdzeklis ir klaja, vaļsirdīga atzīšanās un notikušā atgadījuma nožēlošana, pie tam ja apdrošina, ka uz priekšu par to gādās, lai tādas lietas vairs nenotiks.
Kundzes un jaunkundzes mīļo labu prātu garas un jaukas vēstules, kurās smalka uzslavēšana, veikli joki un drusku glaimi allažiņ atrod žēlastību.
Mīlestības vēstules rakstot jāturas tikai pie savām īstajām un patiesajām sirds jūtām. Kur sirds ir pilna mīlestības, tur mute plūst pāri no medussaldiem glaimu vārdiem.
Ja vēstule spiesta atgādināt parādniekam parādu samaksu, tad jāraksta laipnā un taupošā tonī, jo ar rupjībām nekad napanāks cerētā nolūka.
Kas šos nosacījumus neievēro, lai necerē, ka vēstule panāks sprausto mērķi – drīzāk pavisam ot- rādi!»
Piemērs laimes vēlējumiem
(Vēl nav par vēlu atcerēties draugus jaunā gadā, un šādā retrostilā var pamēģināt apliecināt tiem draudzību – A. U.)
«Mīļais draugs!
Lai gan mēs tagad tāļu viens no otra šķirti, tad tomēr manai sirdij Tu esi tikpat tuvu kā senāk, un tāpēc es nevaru nociesties uz Jaunā gada sākumu Tev neizsacījis savas vecās draudzības jūtas un laimes novēlējumus. Kaut Tev Jaunais gads dāvinātu allažiņ veselību un jautru prātu! Lai Tavas dzīves dienas aiztek mierā un priekā un lai nekādas rūpes un raizes neapgrūtina Tavas dzīves laimi.
To priecīgi no sirds vēlē Tavs vecais draugs /vārds/.»
