Pagājušajā nedēļā valdība nākusi klajā ar ideju – vairosim valstī skolēnus, kas savu nākotni varētu saistīt ar dabaszinātnēm. Vienkāršākais veids ir uzlikt obligāto eksāmenu fizikā vai ķīmijā. Tiem, kuri pašlaik mācās jau vidusskolas 10. klasē, tas kļūs par pienākumu.
Ja plānotais rezultāts ir uzlabot izpratni par dabaszinātnēm, tad viena priekšmeta izraušana no kopējā zinātnes konteksta ir muļķīga. Domājot par valsts nākotni, vai nebūtu tikpat liela uzmanība jāpievērš bioloģijai, cik ķīmijai un fizikai?
Šis lēmums nav populārs skolēnu vidū. Tie, kuri šogad un nākamgad nepaspēs nonākt līdz eksāmenu slieksnim, atvieglojumā nopūšas. Pārējie izjūt stresu.
Kā lai nepārdzīvo tie jaunieši, kuri jau vidusskolas sākumā ir droši par savu nākotnes profesiju, izvēloties humanitāro vai komerczinību virzienu? Viņu interese par dabaszinātnēm nepieaugs. Tiks atņemts laiks, ko varētu ieguldīt sev noderīgo priekšmetu apguvē.
Nevajag aizmirst, ka jauna eksāmena ieviešana ir arī papildu izmaksas valstij. Lai taupītu līdzekļus, krīzes laikā valdība atteicās no piektā obligātā eksāmena.
Mācoties Bauskas 1. vidusskolā, es kārtoju izvēles eksāmenu ķīmijā. Līdz ar mani to darīja vēl kādi desmit skolēni no visām četrām vidusskolas klasēm. Papildu vērību ķīmijai es pievērsu, pateicoties skolotājas Aijas Vanagas interesantajām stundām. Mēs gājām uz konsultācijām un izzinājām vielu, jo to vēlējāmies, nevis kāds mums to lika.
Esmu pārliecināta – ja visās skolās nedomās par interesantāku satura pasniegšanu, nestāstīs par nozares perspektīvām, finansiāli nemotivēs skolotājus, tad šis eksāmens būs noderīgs tikai desmit jauniešiem skolā. Viņi būs ieguvēji, jo uz kopējā valsts līmeņa izskatīsies prasmīgāki un spējīgāki studenti augstskolās, patiesībā sasniedzot tādu pašu zināšanu līmeni kā līdz šim.
