Henrika Ibsena lugas «Leļļu nams» iestudējums Jaunajā Rīgas teātrī, kuru režisore Māra Ķimele nosaukusi galvenās varones vārdā «Nora», gaidīts ar divējādām izjūtām.
Henrika Ibsena lugas «Leļļu nams» iestudējums Jaunajā Rīgas teātrī, kuru režisore Māra Ķimele nosaukusi galvenās varones vārdā «Nora», gaidīts ar divējādām izjūtām.
H. Ibsena lugas ir klasiska vērtība, kas skatītājiem dod tādu kā avansu, ka šie darbi izturējuši laika pārbaudi. No otras puses, varētu šaubīties, vai laiks, šis visnežēlīgākais soģis, autora pirms daudziem gadiem paustās atziņas, to tekstuālo risinājumu nebūs pārvērtis mūsdienu skatītājam nesaprotamu un nepieņemamu.
Cilvēku attiecību drāma
Norvēģu sievietes 19. gadsimta beigās Noras attēlu bija izvēlējušās plakātam, ar kuru gāja demonstrācijās. H. Ibsens pēc lugas sarakstīšanas tika aicināts uz Sieviešu līgas kongresu kā goda biedrs.
Sievietes loma ģimenē, sabiedrībā – problēma, kas rodama arī M. Ķimeles iestudējumā. Trīs Ziemassvētku dienas, kas maina piecu cilvēku dzīvi un attiecības. Labi zināma situācija: laimīga ģimene – sieva, vīrs, draugi un darījuma partneris. Vīrs saņēmis paaugstinājumu darbā. Ir tikai viens sen pieļauts kļūmīgs solis, kas sagrauj šķietamo idilli, – pirms daudziem gadiem Nora viltojusi dokumentu, lai sagādātu naudu vīra ārstēšanai.
Analizējot iestudējumu, intervijā laikrakstā «Diena» galvenās lomas tēlotāja Baiba Broka stāsta: «Tā pat nav ģimenes drāma. Tā ir divu cilvēku attiecību drāma. Notikums iesviež viņus problēmā, un tā ir jārisina abiem. Tas ir stāsts arī par bailēm. Bailēm pasniegt otram cilvēkam sevi visu, intuitīvi jūtot, ka viņam tas varētu nebūt vajadzīgs. Bailes viņam to atklāt, baidoties pazaudēt. Bailes zaudēt jau iegūto, nostiprināto dzīvi. Bailes izjaukt mehānismu, kas labi darbojas jau astoņus gadus. Bet izrādās, ka Norā ir vairāk, nekā no viņas sagaida. Katrā ir kāda šķautne, ko viņi nav viens pret otru pagriezuši.»
Režisore Māra Ķimele izrādes pamatideju skaidro šādi: «Ibsens runā par to, kā mēs iekrītam lamatās, kļūdami atkarīgi no saviem priekšstatiem, saviem imidžiem un tiem imidžiem, ko mēs pieprasām no citiem cilvēkiem. Ļoti brīnišķīgā laulībā dzīvo cilvēki, kas nav vēlējušies vai nav papūlējušies kļūt viens otram tuvāki un ieraudzīt vēl kādu lielu otra cilvēka daļu, jo tajā brīdī tā viņiem nav vajadzīga.»
Zemtekstus pasaka priekšā
Teorētiskais pamatojums pirms izrādes skatīšanās ir pietiekams. Atliek vien to visu ieraudzīt uz skatuves, saskatīt aktieru tēlojumā, izjūtas spilgtinot ar kostīmu mākslinieces Kristīnes Pasternakas un scenogrāfa Miķeļa Fišera veikumu. Žēl, bet divu stundu garajā izrādē līdzdzīvojums uz skatuves tēlotajam nerodas. Sākums ir interesants, iezīmējas Noras un viņas vīra (Ģirts Ēcis) attiecības. Tomēr tālākā spriedze, sekojot Noras pārdzīvojumiem, atzīstoties dokumentu viltošanā, neveidojas. Arvien grūtāk izprotamas problēmas, kuru dēļ saspringst Noras un vīra attiecības, arī draudzenes Kristines (Raimonda Vazdika) ierašanās un līdzdarbošanās nešķiet pārliecinoši pamatota. Dažbrīd pat pārņem neticība, vai tiešām Ibsens varoņu raksturus, dialogus būtu veidojis tik primitīvus, neizstrādātus.
Pretrunīgi vērtējams skatuves scēniskais iekārtojums, videomateriāla izmantošana arī nešķiet pilnībā pamatota. Varbūt ir labi, ja zemtekstus, aktieru domas translē videoattēlā, – lai skatītājs saprot, kas konkrētajā epizodē ir domāts. Taču lielāks baudījums būtu, ja paši aktieri, režisora vadīti, izspēlētu savas slēptās domas, un skatītājam atliktu tās izvērtēt.
Lielisks Baibas Brokas tēlojums
Tikai izrādes beigas, pēdējās minūtes desmit, darbība sasniedz kulmināciju, daudz kas no iepriekš teiktā un darītā gūst attaisnojumu. Lieliskais Baibas Brokas tēlojums beidzot saņem pārējo aktieru pretspēli. Kļūst saprotamas arī citas nianses, tostarp netiešais kostīmu mākslinieces norādījums, ka viss redzētais attiecināms arī uz mūsdienām, jo «Noras» varoņu problēmas tagad ir tikpat aktuālas kā pirms simts gadiem. Žēl vienīgi, ka, īsti iedegusies, varoņu attiecībās un rīcības motīvos iekvēlojusies, izrāde beidzas. Nu tik varētu skatīties tālāk. Tomēr par pilnīgi zemē nomestu izrādē pavadīto laiku nevar uzskatīt, pārdomu materiāls paliek arī atceļam līdz Bauskai. Aprīlī Jaunais Rīgas teātris «Noru» izrādīs vēl trīs reizes, nākamā izrāde 25. aprīlī.
