Efektīva un kvalitatīva veselības aprūpe Latvijā joprojām ir sapnis. Kaut arī 2020. gadā nozares finansējums būs vēsturiski lielākais un pārsniedz vienu desmito daļu no valsts budžeta, tas joprojām ir teju zemākais Eiropas Savienībā un joprojām nepietiekams. Taču tikai lielāks naudas daudzums visas problēmas veselības aprūpē Latvijā neatrisinās. Neapmierināti ar esošo situāciju ir gan mediķi, gan pacienti. Pacientam vienmēr primāri jābūt veselības aprūpes sistēmas centrā! Un tikai un vienīgi pacienta apmierinātība ir galvenais rādītājs tam, vai valstī ar veselības aprūpes sistēmu viss ir kārtībā. Mēs, LTV Ziņu dienesta žurnālisti, droši varam apgalvot, ka ar sistēmu viss nav kārtībā. To apliecināja daudzie pacientu stāsti, kas mums tika uzticēti projektā «Diagnoze – vēzis». Apkopojot statistikas datus, intervējot onkoloģijas pacientus un mediķus, projekta gaitā izkristalizējās virkne problēmu, kas prasa risinājumus – gan no medicīnas iestāžu darba organizācijas, gan sistēmiskas izmaiņas un arī politisko gribu, ņemot vērā, ka pašreizējai valdībai veselības aprūpe ir viena no deklarētajām prioritātēm. Meklēt risinājumus ne vienmēr nozīmē, ka jāmeklē papildu līdzekļi, – daudz kas iespējams ar esošo finansējumu. Esam apkopojuši, mūsuprāt, nozīmīgākās lietas, ko vajag pilnveidot, mainīt, uzlabot, lai veicinātu vēža profilaksi, uzlabotu diagnostiku un ārstēšanu. Mēs arī zinām, ka dažos jautājumos, kas skar onkoloģijas pacientus, pārmaiņas jau notiek. Taču tām jābūt sistēmiskām.
Šajā vēstulē informējam jūs par risinājumiem, kādus mēs, žurnālisti, redzam kā ļoti nepieciešamus, ja veselības aprūpe valstī ir prioritāte pēc būtības, nevis tikai deklaratīvi.
Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta rosinātie/prasītie risinājumi pēc projekta «Diagnoze – vēzis»:
1. Izveidot jaunu Latvijas Vēža reģistru
Vēža reģistrā jābūt apkopotai detalizētai informācijai par katru pacientu – veiktajiem izmeklējumiem, slimības norisi, ārstēšanas iestādēm, kurās viņš ir ārstēts, ārstiem, kas to ir darījuši, lietotajām ārstēšanas metodēm (staru terapija, ķīmijterapija, operācijas), kā arī par pacienta dzīvildzi pēc ārstēšanas procesa. Tas arī ļautu objektīvi novērtēt konkrētu ārstu darbu un ārstniecības kvalitāti kopumā.
2. Garantēt «zaļo koridoru» arī atkārtota vēža gadījumā
Nodrošināt, ka «zaļais koridors» ir pieejams arī visiem cilvēkiem, kuriem ir aizdomas par iepriekš ārstēta audzēja atgriešanos vai jauna audzēja parādīšanos.
3. Nodrošināt vienāda līmeņa kvalitatīvu diagnostisko radioloģiju
Atrisināt tehnoloģiskas savietojamības problēmas dažādu diagnostisko izmeklējumu attēlu lasījumos, lai nodrošinātu, ka vienā ārstniecības iestādē veikta izmeklējuma attēlu var nolasīt jebkurā citā ārstniecības iestādē Latvijā.
4. Kontrolēt vēža operāciju kvalitāti
Izveidot sistēmu, kādā veidā valsts var mērīt un pārraudzīt operāciju kvalitāti. Aizliegt veikt operācijas ārstniecības iestādēs, kurās tās veic neatbilstoši Eiropas Savienībā pieņemtajai labajai praksei.
5. Īstenot kampaņu pret pateicībām ārstiem
Izveidot un īstenot mērķtiecīgu kampaņu, lai izbeigtu slikto praksi, ka pacienti maksā un ārsti pieņem neoficiālus maksājumus. Ārstniecības iestādēs izvietot skaidru un redzamu informāciju, ka šāda prakse iestādē nav pieļaujama un personāls to neatbalsta.
6. Panākt lielāku atsaucību vēža skrīninga programmām
Patlaban valsts apmaksā krūts vēža, dzemdes kakla vēža un zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes. Nepieciešams analizēt, apzināt iemeslus un izvērtēt, kā pēc iespējas palielināt iedzīvotāju dalību skrīningos. Iespējams, vairāk iesaistot ģimenes ārstus vai uzliekot to viņiem par pienākumu (papildus motivējot).
7. Noteikt, ka ģimenes ārstiem ir jāuzrunā pacienti par PSA testu
Ņemot vērā datus par vīriešu augsto saslimstību un mirstību ar prostatas vēzi Latvijā, nepieciešams aktivizēt ģimenes ārstu lomu pacientu informēšanā par PSA testu.
Būtiski! Izvērtēt e-veselības sistēmu kā platformu automatizētu atgādinājumu sūtīšanai par skrīningiem un PSA testu uz pacientu mobilajiem tālruņiem un e-pastiem.
8. Nodrošināt paliatīvās aprūpes pieejamību
Panākt, ka neārstējami slimi pacienti dzīves nobeigumu var pavadīt cieņpilni, nodrošinot viņiem iespēju saņemt palīdzību nepieciešamajā apjomā – gan paliatīvajās nodaļās stacionāros, gan mājas aprūpē.
9. Izstrādāt pacientiem saprotamus informatīvos materiālus
Lai uzlabotu pacientu informētību par savu diagnozi un ārstēšanas gaitu un mazinātu ārstu slodzi, izstrādāt precīzus un skaidrus informatīvos materiālus ar attiecīgajai pacientu grupai svarīgākajām atbildēm. Izvērtēt arī iespēju ieviest pacientu informācijas punktu, kas atbalsta un informācijas saņemšanai būtu sazvanāms visu diennakti.
10. Pētīt pacientu apmierinātību par saņemto pakalpojumu kvalitāti
Nodrošināt, lai vismaz reizi divos gados universitāšu slimnīcās notiek pētījums par pacientu apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem, personāla attieksmi un slimnīcas darba organizāciju. Atbilstoši pētījumu rezultātiem regulāri veikt uzlabojumus.
11. Izveidot psiholoģiskā atbalsta sistēmu
Nodrošināt gan ārstniecības personālam, gan arī pacientiem un viņu tuviniekiem psiholoģisku atbalstu krīzes brīžos. Pārskatīt un uzlabot esošo sistēmu, lai pacienta nāves fakts tuviniekiem tiktu paziņots iejūtīgi un atbilstoši starptautiskajam SPIKES standartam.
***
Vēstule nosūtīta: LR Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, veselības ministrei Ilzei Viņķelei, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem, P. Stradiņa KUS valdes priekšsēdētājai Ilzei Kreicbergai, Rīgas Austrumu KUS valdes priekšsēdētājam Imantam Paeglītim, kopija – Valsts prezidentam Egilam Levitam.
LTV Ziņu dienests līdz 2020. gada 4. martam gaidīs atbildi atbilstoši katra kompetencei – ar potenciālo plānu un termiņu risinājumiem, kas uzlabotu onkoloģijas pacientu situāciju. LTV turpinās sekot šim tematam.
