Zemgales zemnieku reģionālās konferences laikā Līduma kultūras namā tika reklamēti produkti, kas ieguvuši preču zīmi «Kvalitatīvs Latvijas produkts».
Zemgales zemnieku reģionālās konferences laikā Līduma kultūras namā tika reklamēti produkti, kas ieguvuši preču zīmi «Kvalitatīvs Latvijas produkts». Draiskā varde iesaka Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikuma izglītības centra metodiķei Ingai Bērziņai (no kreisās) pagaršot Jelgavas gaļas kombināta izstrādājumus.
Reģionālā konference «Mūsdienu Latvija un zemnieks, iespējas un izaicinājumi» piektdien, 5. jūlijā, notika Līduma kultūras namā.
Tajā tika aicināti piedalīties gan Zemgales, gan arī citu Latvijas novadu lauku saimnieki. Diemžēl atsaucība nebija tik liela, kā cerēts, atzina Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Viņa vēstīja: «Līdzīga konference 3. jūlijā notika Cēsu rajona Priekuļos, un tajā piedalījās ievērojami vairāk Vidzemes novada zemkopju. Divus iepriekšējos gadus Zemkopības ministrija arī rīkoja konferenci, bet tā notika vienā vietā. Tagad to organizējam novados. Vēl būs reģionālās konferences Rēzeknē un Liepājā. Tādējādi vēlamies risināt plašāku un konstruktīvāku domu apmaiņu ar zemes kopējiem visos Latvijas novados.» Zemkopības ministrs Atis Slakteris sprieda tā: «4. jūlijā vētra un negaiss skrēja pāri visai Latvijai. Domāju, daudzi vispirms apskatīja tīrumus, nevis posās uz konferenci.»
Diskusijās radīs risinājumu
Plenārsēdē galveno referātu «Latvijas lauksaimniecības nākotne» lasīja A. Slakteris. Analizējot nozares dažādus aspektus, piemēram, valsts un SAPARD sniegto atbalstu, jaunu un izdevīgu kreditēšanas nosacījumu ieviešanu, ministrijas pievēršanos visai lauku attīstībai, runātājs uzsvēra: «Tikai dialogā izveidosim derīgu lauksaimniecības politiku.» Viņaprāt, tas notiek regulāri reizi mēnesī, uzklausot Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ierosinājumus. Ministrs atzina, ka sarunās ir strīdi, diskusijas, viedokļi. Savā runā tieši un netieši A. Slakteris sniedza atbildes uz Bauskas rajona zemnieku pirms konferences iesniegtiem jautājumiem (viena daļa bija publicēta «Bauskas Dzīves» 3. jūlija numurā).
Plenārsēdē vēl runāja Lauksaimnieku statūtsabiedrību asociācijas priekšsēdētājs Jūlijs Beļavnieks. Viņaprāt, pārāk maz lauku saimnieku iesaistās nozares sabiedriskās organizācijās, aptuveni tikai viena trešā daļa. Eiropas valstīs tajās ir daudz vairāk biedru un organizācijām ir lielāks spēks.
Strādājot četrās interešu grupās, bija iespējams detalizētāk un dziļāk spriest par lauksaimniekus satraucošiem jautājumiem. Grupas «Mēs un iespējamie tirgi» darba vadītāja Ingūna Gulbe sacīja: «Šādas sarunas ir «grūdiens» ierēdņiem un zemniekiem. Baušķenieku Ineses Bartuševicas un Arvīda Kraņevska skatījums uz lauku ekonomiku liek dziļāk padomāt.»
Ciematos jāveido ražotnes
Grupas «Lauki nav tikai tīrums» darbā iesaistījās arī vairāki Bauskas rajona pārstāvji. Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis sacīja: «Jādomā par tiem ļaudīm, kuri dzīvo ciematos, kuri nevar būt zemnieki. Jārod iespējas veidot ražotnes, kurās būtu darbs lauku iedzīvotājiem.»
«Bauskas Dzīve» sarunājās ar Ogres rajona trim zemniecības pārstāvjiem un lūdza vērtēt darbdienas norisi. Viņi secināja: «Konference bija labi organizēta. Ieguvām bagātu faktu materiālu, tikāmies ar kolēģiem.» Ikšķiles pagasta zemnieku saimniecības «Lauciņi» īpašnieks Ainārs Stiliņš sprieda: «Manuprāt, mazo un vidējo zemnieku saimniecību pastāvēšana būs ļoti problemātiska. Lauku attīstības programma, ko izstrādājusi Zemkopības ministrija, ir novēlota. Ar desmit miljoniem latu, ja valdība tos piešķirs, tomēr ir par maz.»
