Kādā no horoskopu tekstiem pamanīju, ka manai zīmei vispiemērotākā nodarbe esot izdevējdarbība, žurnālistika. Lai arī horoskopus uztveru kā izklaides veidu, man atliek tikai priecāties, ka jau divdesmit gadu darbojos tajā jomā, kas man ir īsti piemērota.
Kādā no horoskopu tekstiem pamanīju, ka manai zīmei vispiemērotākā nodarbe esot izdevējdarbība, žurnālistika. Lai arī horoskopus uztveru kā izklaides veidu, man atliek tikai priecāties, ka jau divdesmit gadu darbojos tajā jomā, kas man ir īsti piemērota. Atrast sev pielietojumu, īsto vietu, parādīt savas spējas – droši vien katrs vairāk vai mazāk par to domājis.
Mēs taču esam īslaicīgas personas uz šīs zemes, zem šīs saules, un tieši tāpēc jātiecas sevi maksimāli realizēt. Uz šīm pārdomām mani mudināja divi pavisam neseni notikumi.
Nupat izlasīju Gundedegas Repšes grāmatu «Sieviete miglā». Tā ir par gleznotāju Līgu Purmali. Grāmata ir šo abu sieviešu, kuru vārds Latvijā skan, dialogs. Tajā ļoti būtisks ir sevis atrašanas, sevis vērtēšanas, saprašanas un realizācijas aspekts. «Nekad es nevarēšu sakarīgi atbildēt uz jautājumu: «Pasaki man, kāpēc tu nolēmi kļūt par gleznotāju?» Bet varbūt es nemaz nenolēmu. Varbūt man bija atstāta, paredzēta kāda vieta. Diega vieta audumā, bez kuras audums nebūtu tāds,» atzīst Līga Purmale.
Kurš diegs esmu es, kurš esi tu, ikviens mēs dzīves audumā? Arī tā ir laime, ja atrasta šī vieta.
Aizsaulē aizgājis norvēģu ceļotājs, pētnieks un rakstnieks Tūrs Heijerdāls. Ģeogrāfijas skolotājs man savulaik mācību grāmatas vietā lika lasīt viņa darbus. Norvēģijas pilsētā Lillehammerē dzīvo mans paziņa žurnālists, kuram ceļotāja dēls Tūrs Heijerdāls juniors ir labs draugs. Kad tikāmies un runājām arī par valstu atpazīstamības zīmēm, pie kurām norvēģiem noteikti pieder Heijerdāls, žurnālists bija izbrīnīts, ka latvieši tik daudz par viņu zinot. Kolēģe redakcijā atcerējās, ka bērnībā laukos televizora nav bijis, pasauli iepazinusi un interesi par ceļojumiem guvusi tieši no Tūra Heijerdāla grāmatām. Vēl kolēģe piebilda: «Līdz ar šo norvēģi aiziet tie pētnieki, kuri zinātni pasniedz tautām pieejamā, saistošā un izprotamā veidā. Heijerdāls pārstāvēja šo «dzīvo» pētniecību, tagad valda kabinetu zinātne. Žēl, patiesi žēl…»
Heijerdāla diega vieta audumā bija rasta. Viņš iespēja sevi maksimāli realizēt. Diegs mirdzošs paliks arī pēc viņa – vairākos desmitos sarakstīto grāmatu, 1951. gadā saņemtajā «Oskara» balvā par dokumentālo filmu, kurā bija atspoguļots kuģojums ar «Kon Tiki».
