Baušķeniece, pensionāre un invalīde, ko šajā rakstā saukšu par Anniņu, šovasar sadomāja nopirkt mobilo telefonu, izmantojot līzingu jeb kredītu.
Baušķeniece, pensionāre un invalīde, ko šajā rakstā saukšu par Anniņu, šovasar sadomāja nopirkt mobilo telefonu, izmantojot līzingu jeb kredītu.
Pēc diviem mēnešiem viņa vērsās ar iesniegumu Bauskas rajona Policijas pārvaldē (RPP), lūdzot palīdzību. Telefona viņai vairs nav. Par pirkumu maksājumi netiek veikti, tādēļ līzinga firma uz Anniņu pikta. Kas īsti noticis, skaidro «Bauskas Dzīve».
Atgriežas vaimanājot
Veikalā NMC «Electronic» Rīgas ielā Anna iegājusi 20. jūnijā pirms pusdienlaika kopā ar trim melnīgsnējiem vīriešiem. Noskaidrojusi, ka pircēja vēlas uz līzinga pirkt tālruni Nokia 3310, pārdevēja sazinājusies ar «RD Līzinga grupas» kontrolieri Jāni Poču. Viņš atļāvis noformēt pirkumu uz Anniņas vārda.
Pārdevēja izskaidrojusi viņai līzinga noteikumus, kā arī to, ka citu pirkumu varēs veikt tikai pēc tam, kad puse no tālruņa vērtības būs samaksāta. Pēc laiciņa Anna veikalā atgriezusies, vaimanājot, ka nepazīstami vīrieši viņai telefonu atņēmuši. Taču iesniegumā policijai, ko pensionāre rakstījusi 26. augustā, viņa atzinusi, ka par notikušo darījumu viņai tie paši vīrieši samaksājuši trīs latus. Tāpēc, izskatot Annas iesniegumu, Bauskas RPP iecirkņa inspektors A. Drevinskis veicis izmeklēšanu un secinājis, ka šajā gadījumā nav «noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses», un atteicis ierosināt krimināllietu, par ko informēta prasības pieteicēja.
«Vai vest jau šovakar?»
«Bauskas Dzīvi» pārsteidza, ka, atļaujot slēgt līzinga līgumu, ne veikala darbinieki, ne līzinga firmas kontrolieris nepieprasa dokumentus, kas apliecinātu pircēja dzīves, darba vietu un reālos ienākumus.
Lai pārliecinātos, kā sistēma darbojas, NMC «Electronic» veikalā Rīgas ielā «Bauskas Dzīve» izteica vēlmi pirkt «Bosh» veļas mazgājamo mašīnu par Ls 399. Pārdevējs Saulis Norkuss bija ļoti laipns. Līzinga firmas kontrolieris Jānis Počs, pa tālruni uzklausījis personas datus, vaicāja vienīgi to, vai agregātu jau tajā pašā vakarā var vest uz pircējas mājām. Laipnība, āt- ra apkalpošana un rezultāts «Bauskas Dzīvei» bija tieši pa prātam.
Diemžēl tieši tikpat labi tas patīk arī krāpniekiem. «Bauskas Dzīve» uzzināja, ka veikals, kur prece tiek pirkta uz līzinga, nav zaudētājs. Pilnu summu, par kādu tiek pirkta lieta, tam pārskaita līzinga firma, skaidro Jānis Počs, «RD Līzinga grupas» parādu piedzīšanas daļas inspektors. Viņš pauž, ka nepilni trīs procenti klientu esot negodīgi. Pret tiem nākoties vērsties tiesā, tā acīmredzot būšot arī šajā gadījumā. Lai vai kā, pirkuma līgums ir noslēgts ar Anniņu, un no viņas arī tiks piedzīta preces vērtība. Kaut arī dzirdēts, ka lētticīgo sieviņu svešie piespieduši pirkt telefonu…
Godīgiem klientiem
Gadījumu ar Annu atcerē- jās arī Dace Praulīte, «RD Līzinga grupas» administratore. Pensionāre nesen bijusi pie viņas, jo tagad gribējusi pirkt televizoru, taču saņēmusi atteikumu, jo nav veikusi iemaksas par iepriekšējo pirkumu.
Dace Praulīte nebūt nebrīnījās, ka līzinga noformēšanai netiek prasītas izziņas, kas apliecina regulārus ienākumus. Līzings ir pakalpojums godīgiem klientiem, viņa uzskata, taču atzīst, ka dažos gadījumos pircējam tiek prasīti galvotāji. Pensionāri gan parasti esot visapzinīgākie maksātā- ji. Ja nebūtu līzinga, daudziem nāktos dzīvot bez televizora, radio, ledusskapja, putekļu sūcēja un citām sadzīvē nepieciešamām lietām. Jebkuras līzinga kompānijas piedāvātie noteikumi esot elastīgāki, nekā ņemot aizdevumu bankās, saka Dace Praulīte. Uz līzinga zemnieki pērkot sēklu, minerālmēslus, jaunas ģimenes – mēbeles, datortehniku. Preču klāsts esot ļoti plašs.
Naivos mēdz izmantot
«Bauskas Dzīve» sarunājās ar pilsētas Domes sociālās palīdzības dienesta speciālistēm Baibu Dēliņu un Irinu Gutjari. Uzzinājušas, kā Anna uz līzinga pirkusi mobilo telefonu, viņas nopūtās. «Ja no veikala vai līzinga kompānijas kaut viens būtu mums piezvanījis…» teica Irina Gutjare, kura ar šo pensionāri tiekas vai katru dienu. Viņas naivumu daži mēdzot izmantot. Turklāt Anna vienmēr atrodot, par ko sūdzēties, bet pati savu vainu nekur nesaskatot.
Šī stāsta morāle varētu būt īsa. Līzings tiešām ir domāts sabiedrībai, kurā vairākums ir godīgi cilvēki, taču tie nestaigā ar zelta pogu pie mēteļa.
