MAIGA KURČĀNOVA, pensionāre Stelpes pagastā. Pēc nepilna mēneša mana mūža rats uzzīmēs septiņdesmito apli. Tagad manas dienas līdzinās cita citai kā rudenīgas lietus lāses. Cauri tām vēl jaušams atmiņu varavīksnes mirdzums.
MAIGA KURČĀNOVA, pensionāre Stelpes pagastā.
Pēc nepilna mēneša mana mūža rats uzzīmēs septiņdesmito apli. Tagad manas dienas līdzinās cita citai kā rudenīgas lietus lāses. Cauri tām vēl jaušams atmiņu varavīksnes mirdzums.
Pirmdiena man ir visskumjākā. Atkal ar savu sirmo dzīves draugu esam divi vien. Abas meitas un mazmeita devušās uz mācību un darba vietām. Mājās tukšums.
Otrdiena. Rīts, tāpat kā visi citi, sākas sešos. Brokastis, kārtējā zāļu deva, lūkojos, kurš darbiņš veicams pirmais. Aplaistu puķes, sakārtoju istabas un veļasmašīnā ielieku drēbes. Tad ir īstais brīdis krustvārdu mīklu risināšanai. Nu arī steidzīgi jāķeras pie pusdienu gatavošanas. Pievakarē jūtos nogurusi un ērti iekārtojos pie televizora.
Trešdiena. Pēc brokastīm esmu viena. Vīrs devies savos nebeidzamos darbos dārzā vai pie vecā žigulīša. Arī kaimiņiem šad tad vajadzīgs viņa padoms vai palīdzība. Manu “vizīti” gaida kaimiņiene Vera Niedra (83 gadi). Abas parunājamies, pasmejamies, un Veriņa jūtas mierīgāka un možāka.
Ceturtdiena. Jau no rīta ar putekļsūcēju un lupatu dzenāju putekļus. Kur gan tie rodas? Tad eju uz veikalu. Mēneša beigās naudiņa makā pavisam sarukusi. Jādomā, ko pirkt un ko var atlikt. Arī ēdienkarte prasa izdomu.
Vēl jāapmeklē otrs “pacients” – redzes invalīds Ilgonis. Ļoti grūti ir uzmundrināt cilvēku, kuram pasaule ietinusies mūžīgā tumsā. Pie kaimiņiem neeju “tukšus salmus kult”. Mana devīze – valdību nelamāsim, par naudu nerunāsim, kaimiņus neaprunāsim, bet ne vienmēr tā izdodas.
Piektdiena. Šo dienu pavadu priecīgās gaidās. Būsim atkal kopā visa ģimenīte. Gudroju, kā labāk pacienāt savus darba rūķus. Visi būs dārzā nostrādājušies melnām mutēm. Pārtikas produktus meita atved, man tikai jāceļ katli uz plīts.
Sestdiena ir svētki! Esmu nogurusi pie plīts, bet laimīga. Meitas mani žēlo un dārzā strādāt neļauj.
Svētdiena. No rīta vēl esam visi kopā, bet pienāk stunda, kad jādod atvadu bučas. Stāvot pie loga, ar skatu pavadu un dievpalīgu novēlu saviem mīļajiem cilvēkiem.
