Bērstelieši Austra un Francis Senulaiši jau piecus gadus uzņēmušies rūpes par mirušās meitas Dzintras jaunākajiem dēliem Mārtiņu un Stepanu.
Bērstelieši Austra un Francis Senulaiši jau piecus gadus uzņēmušies rūpes par mirušās meitas Dzintras jaunākajiem dēliem Mārtiņu un Stepanu.
Pieņemot mazdēlus pie sevis, viņiem nākas gādāt par zēnu audzināšanu un izglītošanu, jo sirds nav ļāvusi bērnus nodot bērnunamā.
Zelta kāzas pieminētas sirdī
Zemajā namiņā Bērsteles pašā centrā šopavasar pavisam klusi pieminētas divas nozīmīgas jubilejas. Aprīlī vecmāmiņai Austrai bija 75. dzimšanas diena, bet 15. maijā apritēja 50 gadu, kopš Austra un Francis Vilces pagastā nodibinājuši ģimeni. Abi dzīvojuši netālu kaimiņos – katrs savā upītes pusē, saskatījušies un palikuši kopā. Uz Bērsteli viņi pārcēlušies 1951. gadā, kad kopsaimniecībā meklēti strādnieki.
Spēka gados Senulaišu ģimene bija rajona mērogā cildināti lopkopēji. Atceroties tos laikus, Austra atzina, ka jau jaunībā viņai apnicis fotografēties. Uz bildēšanos toreizējai rajona goda plāksnei pēc ilgas pierunāšanas viņu aizvedis pats priekšsēdētājs. Pāris reižu Austra izvirzīta braucienam uz tautsaimniecības izstādi Maskavā, tomēr tur nav nokļuvusi, kamēr bērni bijuši mazi, šādu braucienu nevarēja atļauties. Smagais darbs vecumā laupījis spēku un veselību. Ja nepieciešams doties pie ārsta uz Bausku, nākas meklēt kādu, kas turp aizved. Aiziet līdz pusotru kilometru tālajai autobusa pieturai ne Austra, ne Francis vairs nespēj.
Mācās latviešu valodu
Senulaišu ģimenē izauguši trīs bērni. Dēls Aivars apguvis galdnieka amatu un dzīvo Latgalē, bet otrs dēls Gunārs apmeties Ķekavā. Abiem ir ģimenes un sava iztikšana, vienīgi Dzintrai nav veicies. Aizsaules dārzos viņa ir kopā ar savu pāragri mirušo dēlu Agri.
Kad vecvecāki puisēnus pieņēmuši, Stepanam bijis 11 gadu, Mārtiņam septiņi. Savā ģimenē mazdēli runājuši tikai krieviski un kopā ar vecvecākiem apguvuši latviešu valodu. Vecāki dēlus īpaši nav pieskatījuši, tāpēc Stepans 15 gadu vecumā ticis tikai līdz Bērsteles pamatskolas 7. klasei. Tagad viņš kļuvis centīgāks, vectēvam piepalīdzot, zēnu īpaši ieinteresējusi matemātika. Abiem puikām klāt sarežģītie pusaudžu gadi, negribas mācīties, vakaros vilina vēlas pastaigas. Austra un Francis zēniem cenšas dot labāko, ko spēj, tomēr atzīst, ka saprasties ar jauniešiem reizēm neesot viegli. Mieru nerod domas par nākotni. Kaut pietiktu spēka atbalstīt mazdēlus apgūt arodu, kas nodrošinātu darbu un iztiku.
Laimīgi par katru nodzīvoto dienu
Pagaidām vecvecāki un mazdēli priecājas par katru dienu, kas pienākusi un pagājusi. Liekot lietā skopos līdzekļus, visiem četriem jāpaēd, jāsagādā puišiem apģērbs, mācībām nepieciešamais, jāsamaksā par pusdienām skolā, jānopērk malka nākamajai ziemai. Nācies atteikties no nelielā zemes gabaliņa, kurā agrāk audzēti kartupeļi un citas saknes, jo zemes apstrāde izmaksājusi dārgāk nekā pāris maisu tupeņu rudenī. Pēdējos gados nekāda palīdzība nav saņemta no vietējās pašvaldības, jo Viesturu pagastā ir daudz vēl trūcīgāku ģimeņu.
