Šajā gadā ap 50 jauniešu no Bauskas rajona devušies dienēt armijā. Vairākums karavīra gaitas sāk Alūksnes mācību centrā, daži arī Rīgā.
Šajā gadā ap 50 jauniešu no Bauskas rajona devušies dienēt armijā. Vairākums karavīra gaitas sāk Alūksnes mācību centrā, daži arī Rīgā.
Obligātais militārais dienests Latvijas armijā ir 12 mēnešu, tajā iesauc no 19 gadu vecuma. Brīvprātīgajā militārajā dienestā var pieteikties no 18 gadu vecuma. Pašlaik pavēstes tiek izsūtītas 1982. gadā dzimušiem jauniešiem.
Stāsta Militārā dienesta Bauskas rajona nodaļas vadītājs ANDIS ĀRENTS.
– Tā ir tikai pirmā reģistrācija, nevis iesaukšana armijā, kā daži to uztraukumā ir pārpratuši. Pusaudži aizpilda anketas, viņus pārbauda daktere. Nākotnē iecerēts jauniešus pirmo reizi reģistrēt jau 16 gadu vecumā. Likums nosaka, ja gadījumā 18 gadus sasniedzis jaunietis dažādu iemeslu dēļ nav saņēmis pavēsti ierasties uz reģistrāciju obligātajam militārajam dienestam, tad viņam pašam jānāk un jāpiesakās.
Kādos gadījumos neiesauc obligātajā militārajā dienestā?
– Ja veselības problēmu dēļ jaunietis atzīts par nederīgu militārajam dienestam, ja iesaucamā apgādībā ir vismaz divi pirmsskolas vecuma bērni. Neiesaucam arī tos, kuri mācās maģistrantūrā, rezidentūrā un doktorantūrā, kā arī ordinētus garīdzniekus, kuri pieder pie kādas no Latvijā reģistrētām konfesijām vai arī mācās šo konfesiju izveidotās garīgā personāla mācību iestādēs, un vēl citos atsevišķi minētos gadījumos.
Vai strīdīgas situācijas – ir vai nav jāiet dienēt – izlemj Bauskā?
– Nē, mēs tikai sagatavojam visus dokumentus, lemj Militārā dienesta iesaukšanas centrā Rīgā.
Vai ir jaunieši, kuri izvairās no obligātā militārā dienesta?
– Rajonā ir aptuveni 20 jauniešu, kuri cenšas izvairīties. 1979. gadā dzimušais A. B. izmanto dažādus negodīgus līdzekļus un ir jau četras reizes sodīts par izvairīšanos no obligātā militārā dienesta.
Par jauniesaucamo veselības problēmām savs viedoklis ir Militārā dienesta Bauskas rajona nodaļas ekspertei, dakterei INGAI SMILDZIŅAI.
– Jauniesaucamo veselība diemžēl katru gadu pasliktinās, daudzi zēni nav derīgi militārajam dienestam. Ir mugurkaula deformācijas, nepieciešama koriģējošā vingrošana, ir gremošanas traucējumi. Daudziem saglabājušās vainas pēc galvas traumām. Jaunieši ir krituši, sasituši galvu peldoties vai traumējuši auto avārijās, bet pēc tam slimība nav pilnībā «izgulēta». Tas atklājas, veicot medicīnisko pārbaudi. Vēlētos lielāku atsaucību no ģimenes ārstiem, lai gada laikā no pirmās puišu reģistrācijas līdz iesaukumam viņi spētu «sakārtot» veselību. Vēl daudziem puišiem ir sirds pārslodze, aritmija. Tā radusies nepareizas un pārāk lielas fiziskas slodzes dēļ. Sportot arī ir jāprot.
fakti
Kas ir jādara, saņemot Militārā dienesta nodaļas uzaicinājumu ierasties uz reģistrāciju?
– Noteiktajā laikā jādodas uz norādīto adresi, līdzi jāņem pase, divas fotogrāfijas un pārējie pavēstē norādītie dokumenti. Darba devējam jāatbrīvo no darba pienākumu pildīšanas tajās dienās, kas norādītas pavēstē, jāsaglabā darba vieta un vidējā izpeļņa.
Kas notiks ar darba vietu dienesta laikā?
– Likumā noteikts, ka obligātā militārā dienesta laikā darba vieta tiek saglabāta, kā arī iesaukšanas dēļ ir tiesības saņemt pabalstu mēneša vidējās izpeļņas apmērā.
Cik bieži dienesta laikā var tikties ar tuviniekiem un draugiem?
– Dienesta laikā ir tiesības uz desmit dienu atvaļinājumu. Radiem un draugiem ir tiesības apmeklēt kareivi dienesta vietā.
Kur iespējams dienēt?
– Var dienēt Nacionālajos bruņotajos spēkos (Jūras spēku un Sauszemes spēku vienībās) vai arī Iekšlietu ministrijas Sardzes pulkā.
Kādas ir iespējas turpināt militāro karjeru pēc obligātā dienesta beigām?
– Noslēdzot līgumu, var turpināt aktīvo militāro dienestu un mācīties speciālos kursos, lai iegūtu seržanta pakāpi. Ja ir vidējā izglītība, var stāties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, lai kļūtu par virsnieku. Brīvprātīgi var iestāties Zemessardzē. Divus gadus pēc dienesta beigām (ne vēlāk) var kandidēt uz tām studiju vietām Latvijas augstskolās, ko apmaksā no valsts budžeta.
