Rīts. Viss gaidu pilns, vēl nezināms.
Rīts.
Viss gaidu pilns,
Vēl nezināms
Un tūkstoš domu tīts.
Jau vakardiena
Stāv aiz loga
Un bikli atvadās.
Un, atbrīvots no gaidu sloga,
Projām, projām aiziet
Bijušais.
Vien dziļi sirdī
Paslēpies ir naids,
Un nesavaldāms prieks –
Dzen asinis
Pret jaunu dienu tiekties.
Un tikai šorīt jūtu,
Ka daudz no sasniegtā ir lieks;
Un dažubrīd pēc pamestā
Grib roka atkal sniegties.
Un viss ir jāmeklē no jauna.
Un cilvēks, mirkli satikts,
Tiek šorīt atkal ļoti gaidīts,
Bet tam, kas mūžam jāsatiek,
Lūk, gribas garām aiziet.
Rīts dzīvei ceļu rāda,
Bet vakarā, kad diena atvadās,
To otrreiz nodzīvot, ne labot
varam,
Un tikai saprotam,
Ko nespējam un ko mēs varam.
