Biedrība «Bauskas vecpilsēta» lolo ieceri atjaunot un labiekārtot Svētā Gara baznīcas teritoriju
Biedrība «Bauskas vecpilsēta» turpina sākto darbu, lai sakoptu un labiekārtotu Bauskas Svētā Gara baznīcas apkārtni. Viena no projekta «Baznīcas dārzs» iecerēm ir teritorijas žoga atjaunošana un sakārtošana. Tālab lietderīgi ir atskatīties pagātnē, kāds bijis vēsturiskais dievnama žogs.
Viens no pamatelementiem, kas veido Svētā Gara baznīcas dārza kopskatu, ir teritoriju norobežojošais žogs. Masīvie granītā kaltie stabi gar Plūdoņa, Strautnieku un Baznīcas ielu saglabājušies no 19. gadsimta vidus, lai gan ne pilnā sastāvā.
Senāk, kopš baznīcas uzcelšanas 16. gadsimta beigās, apkārt baznīcai atradās vācu draudzes kapsēta, jo Svētā Gara baznīca piederēja luterāņu vācu draudzei. Tajā pašā laikā luterāņu latviešu draudzei piederēja Svētās Trīsvienības baznīca un kapsēta tagadējā Saules dārza teritorijā. Abas kapsētas pilsētas centrā tika izmantotas līdz 18. gadsimta beigām, kad Krievijas carienes Katrīnas II aizliegums mirušos apbedīt baznīcās un pilsētu centros ieguva likuma spēku arī visā bijušās Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā. Tad arī sāka mirušos apglabāt Bauskas vecajos kapos. Savukārt bijušā kapsētas teritorija pie Sv. Gara dievnama pamazām pārtapa par parku, ko dēvēja par baznīcas dārzu.
1853. gadā baušķenieks Porešs sāka vākt ziedojumus baznīcas dārza žoga izgatavošanai. Gada laikā tika savākta nepieciešamā summa akmens stabu izkalšanai, kokmateriāliem un metāla detaļām. 1855. gadā žogs jau bija pabeigts un sākās šīs teritorijas apzaļumošana ar kokiem un krūmiem. Vecākie baznīcas dārza koki mūsdienās ir saglabājušies no tā laika.
Īpatnēji, ka akmens stabiem katrā sānā ir iekaltas trīs ligzdas priekš horizontālām koka brusiņām, bet pat senākajās fotogrāfijās no 20. gadsimta sākuma redzams žogs tikai ar divām horizontālajām brusiņām un vertikāliem dēlīšiem. Iespējams, ka pirmsākumos ir bijusi citādāka konstrukcija, bet par to trūkst liecību. Senāk baznīcas dārzā varēja iekļūt pa vairākiem metāla vārtiņiem, no tiem viens eksemplārs ir saglabājies un novietots baznīcas tornī. Padomju okupācijas laikā viena baznīcas dārza daļa tika nodota bērnudārza «Pienenīte» vajadzībām, un tur virs senākajiem un visai nesenajiem Otrā pasaules kara laika apbedījumiem tika ierīkoti bērnu rotaļu laukumi. Tajā pašā periodā nezināmā virzienā pagaisa vairāki akmenī kaltie žoga stabi.
Bauskas vecpilsēta un visa sabiedrība iegūtu daudz pievilcīgāku vietu, ja senais žogs tiktu atjaunots kādreizējā izskatā.


