Savu mazo meitiņu Lindu reiz atradu… tīģera krātiņā. Vēl nepaguvis attapties no šausmām, izdzirdu mierinošus vārdus: «Neuztraucies, tēt! Tīģeru dresētājs taču ir mans draugs!».
Savu mazo meitiņu Lindu reiz atradu… tīģera krātiņā. Vēl nepaguvis attapties no šausmām, izdzirdu mierinošus vārdus: «Neuztraucies, tēt! Tīģeru dresētājs taču ir mans draugs!»
Arēnā mēģinājām Ziemassvētku programmu, kad atskanēja kliedziens: «Tīģeris izgājis laukā!» Cenšoties saglabāt aukstasinību, vēl skaļāk iebļāvos: «Visiem sēdēt un nekustēties!» Tajā mirklī visi arēnā esošie ar augstlēcēju veiklību metās pāri amfiteātra barjerai. Arī septiņdesmitgadīgā apkopēja – vārga večiņa. Sekretāre un grāmatvede pēc lēciena ieslēdzās katra savā kabinetā un tvēra telefonu klausules.
Tīģeris, mierīgi izstaigājies pa foajē, pats atgriezās krātiņā. Pēc tam es lūdzu dāmām atkārtot lēcienu pāri barjerai. Otrreiz neviena to nespēja veikt. Kolēģes nevarēja arī izskaidrot, kam briesmu brīdī gribējušas zvanīt.
