Banka «Citadele» šogad veikusi uzņēmēju aptauju, kas apliecina – sākot biznesu, abiem dzimumiem Latvijā ir vienlīdzīgas iespējas, tomēr darba tirgū lielākas priekšrocības ir vīriešiem.
«Citadele Index» aptaujas dati liecina: 83% respondentu pārliecināti – abiem dzimumiem ir vienādas iespējas sākt uzņēmējdarbību, 58% aptaujāto komersantu uzskata, ka ir vienlīdzīgas iespējas arī darba tirgū. 33% vīriešu domā, ka Latvijas darba tirgū lielākas priekšrocības ir stiprā dzimuma pārstāvjiem. Savukārt 48% sieviešu atzīst dzimumu vienlīdzību, tomēr 42% daiļā dzimuma pārstāvju uzskata, ka vīriešiem ir lielākas iespējas.
Jānojauc stikla sienas
«Pētījumā vērojams, ka vīrieši par sieviešu priekšrocībām gan darba tirgū, gan uzņēmējdarbībā ir augstākās domās nekā sievietes,» secina bankas «Citadele» valdes locekle Santa Purgaile. Viņa stāsta, ka 70% bankas darbinieku ir sievietes un ik dienu klientu vidū redzamas veiksmīgas uzņēmējas. «Pasaulē joprojām vērojamas būtiskas atšķirības dzimumu nodarbinātībā, piemēram, atalgojumā. Labā ziņa ir tā, ka, pēc «Eurostat» datiem, Latvija šajā jomā ir nedaudz priekšā citām Eiropas valstīm, kur nevienlīdzība ir par diviem procentiem lielāka. Latvijā vīrieši saņem par 14 procentiem vairāk. Priecē tas, ka ar katru gadu atšķirības atalgojumā nedaudz sarūk. Latvijas uzņēmēji panākumu atslēgu redz personiskajās kvalitātēs, nevis piederībā dzimumam,» ir pārliecināta S. Purgaile.
Tomēr arodbiedrības Eiropā nav tik optimistiskas. Kā liecina Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC) apkopotā informācija, dzimumu nelīdztiesība Eiropā rada sociālus un ekonomiskus zaudējumus, tāpēc šo jautājumu steidzama risināšana ir priekšnoteikums ES izaugsmei un stabilitātei.
ETUC ģenerālsekretārs Luka Visentini: «Mums ir jānojauc stikla sienas. Sievietes ir koncentrējušās profesijās, kurās ir zemākas darba algas nekā darbos, ko veic vīrieši. Tas galvenokārt arī izskaidro aptuveni 16% darba algas starpību vīriešiem un sievietēm Eiropā. Ir jādara vairāk, lai iedrošinātu sievietes uzņemties, palikt un attīstīt sevi tādās profesijās, kur dominē vīrieši. Tajā pašā laikā ir jāuzlabo algas un darba apstākļi profesijās, kur dominē sievietes.»
ETUC pašlaik apkopo arodbiedrību labās prakses piemērus, lai rastu risinājumus problēmai ar koplīgumu starpniecību.
Vecuma nozīme
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Bauskas filiāles vadītāja Igunda Bēmane statistikā apstiprinājumu aptaujas datiem nerod. «Nekas neliecina, ka sievietēm grūtāk iekārtoties darbā. Gan Latvijā, gan mūsu filiālē vīriešu un sieviešu skaits ir līdzīgs. Neliela atšķirība ir atkarībā no vecuma grupām. Jaunieši darbā iekārtojas līdzvērtīgi, bet vecumā pēc 50 gadiem tomēr vairāk vīriešu atrod darbu,» atzīst I. Bē-mane. Viņa neatceras, ka darba meklētāji būtu sūdzējušies par dzimumu diskrimināciju. Daudzi neapmierināti ar to, ka darbā nepieņem vecuma dēļ, tātad parādās vecuma diskriminācija. NVA Bauskas filiāles uzskaitē ir arī jaunās māmiņas – pērn tādas bijušas 27, un visas iekārtojušās darbā.
«Dzimumu diskrimināciju uzņēmējdarbībā neesmu manījusi. Biznesā esmu jau 20 gadus. Pirmo kredītu ņēmu 18 gadu vecumā. Toreiz man to negribēja dot vienīgi gadu dēļ. Jaunajiem ir grūtāk, jo nav uzticības un pieredzes. Tagad man kā uzņēmējai ir izveidojusies uzticība gan no bankas, gan sadarbības partneru puses,» atzīst Bauskas fitnesa kluba un SIA «Luvra» īpašniece Santa Ibragimova.
Nozaru dalījums saglabājas
Gadu gaitā tomēr saglabājusies nozaru specifika – vīrišķie un sievišķie darbi. Speciālistes gan atzīst, ka to nosaka atšķirīgie raksturi un intereses, nevis nevēlēšanās sagaidīt attiecīgajā nozarē cita dzimuma pārstāvi.
«Fitnesa klubā ir strādājuši vīrieši – masieris un treneris. Kad pieņemu jaunu darbinieku, nav svarīgs dzimums. Būtiskākais ir tas, ko viņš var dot uzņēmumam, ko prot. SIA «Luvra» somu veikalos nekad neviens vīrietis darbā nav pieteicies,» atzīst S. Ibragimova. Uzņēmēja pamanījusi, ka pēdējā laikā aizvien vairāk vīriešu gatavi strādāt tirdzniecības vietās kasē.
«Vīrišķajās un sievišķajās profesijās vakanču skaits ir līdzīgs,» teic NVA pārstāve I. Bēmane. Darba sludinājumos dzimumu nemin, tas nav atļauts, taču ir profesijas, kurās ir izteiktāks kāda dzimuma pārsvars.
Vīrieši – pašpārliecinātāki
Atalgojuma atšķirību starp dzimumiem varētu veidot vīriešu lielāka pašpārliecinātība un nekaunība. «Vīrietis meklē, kur vairāk var nopelnīt, bet sieviete grib stabilu darbu. Īpaši izteikti tas ir jauniešiem – reizēm dažu gadu laikā puiši maina līdz pat desmit darbavietām,» ar vērojumiem dalās I. Bēmane.
Arī S. Ibragimova novērojusi, ka stiprajam dzimumam ir vairāk prasību. «Vīrieši prasa lielāku atalgojumu nekā sievietēm tajā pašā uzņēmumā. Viņi gan uzreiz uzsver, ka nodrošinās vairāk klientu un cītīgāk strādās. Tā tomēr nenotiek, un man nav iemeslu maksāt lielāku algu vīrietim,» stāsta S. Ibragimova. Viņa novērojusi, ka sieviešu īpašību – neprasīt sev paaugstinātu algu – izmanto lielu uzņēmumu vadība. Vienā no celtniecības preču veikaliem strādājot tikai sievietes – acīmredzot uzņēmējs izvērtējis, ka tā iznāk lētāk.
Šīs īpatnības akcentē arī citi uzņēmēji – ļoti bieži jaunie vīrieši pieprasa vismaz 800 eiro atalgojumu un ir gatavi ilgi palikt bez darba tādas nozares meklējumos, kas atbilst atalgojuma prasībām.
Uzņēmīgākās sievietes uzskata, ka dzimuma faktors viņām tomēr netraucē.
UZZIŅAI
Sievietes pārstāv 51,2% no Eiropas iedzīvotāju skaita, bet tikai 2 no 3 sievietēm ir pārstāvētas darba tirgū (62,5%). Pilna laika nodarbinātībā situācija ir vēl sliktāka – trešdaļa sieviešu ir nodarbinātas nepilna laika darbos.
Sievietes nopelna mazāk par vienu un to pašu darbu, un vidējā algu starpība ES joprojām ir 16% līmenī.
Tajā pašā laikā sievietes dzīvo ilgāk, viņām ir labāka izglītība, un savā dzīves laikā viņas strādā aptuveni tikpat ilgi kā vīrieši, tomēr mūža nogalē nopelnītā pensija ir par 39% zemāka nekā vīriešiem.
Pamatojoties uz pašreizējiem rādītājiem, paredzams, ka būs nepieciešami gandrīz 30 gadi, lai sasniegtu 75% nodarbinātības līmeni sievietēm un vīriešiem Eiropas Savienībā, bet 70 gadi, lai nodrošinātu vienādu samaksu realitātē.
Katru gadu ES zaudē apmēram 12% no IKP tāpēc, ka sievietes ir mazāk nodarbinātas nekā vīrieši, un vēl 2% no IKP tiek zaudēts uz vīriešu un sieviešu algu starpības rēķina.
Avots: ETUC/ziņu aģentūra LETA.
