Iedomājieties, ka valsts noteikusi jums īpašu «aizsardzību» – jebkura darbība ir speciāli jāsaskaņo ar iestādēm, un par ikvienu jūsu darbību un pirkumu maksāsit vairāk nekā citi. Kāds ir jūsu ieguvums no šīs «aizsardzības»? Jūs varat justies lepns, ka jūs aizsargā!
Šāda situācija jau gadiem ir to namu iedzīvotājiem, kuru ēkas ir aizsargājamo vēsturisko pieminekļu sarakstā. Ja ir vēlēšanās kaut ko darīt, tad vispirms ir jāiziet garš saskaņošanas process ar lielu dokumentācijas apjomu. Turklāt darbi maksās dārgāk, jo rezultātam jābūt vēsturiskajai un arhitektoniskajai videi atbilstīgam.
Tas būtu saprotams, ja «aizsardzībai» pretim būtu līdzvērtīgs atbalsts. Patiesībā ir pretēji. Piemēram, daudzdzīvokļu nami var izmantot Eiropas fondu līdzfinansējumu energoefektivitātes uzlabošanas būvdarbiem. Vai to var iegūt arī aizsargājamajām ēkām? Var, bet ieguvums būs mazāks, jo nedrīkst siltināt fasādi, tātad arī atbalsts būs mazāks. Turklāt vēsturiskās ēkas parasti ir nelielas, tāpēc tām grūti izpildīt nosacījumus, lai iegūtu līdzfinansējumu.
Pašlaik vēsturiskās vides «aizsardzība» realitātē ir vēsturiskās ēkas diskriminējoša un lielākajā daļā gadījumu beidzas ar to, ka ēka sabrūk vai nodeg un vietā uzceļ namu, kam prasības nav tik stingras.
Ir labi, ka aizsargā vidi un arhitektūras ansambļus, bet gribētos, lai no tā ir jēga. Piemēram, pašvaldības «aizsardzību» varētu papildināt ar maksimālu palīdzību dažādu projektu un iesniegumu sagatavošanā. Bauskā ir finansiāls atbalsts veco namu rekonstrukcijai, bet tas pagaidām ir ļoti neliels. Gribētos cerēt, ka «aizsardzība» ar laiku pārvērtīsies taustāmā atbalstā.
