Bauskas kultūras centrā 29. aprīlī Grāmatu svētkos notika «Latvijas Avīzes» rīkota publiskā diskusija «Vai nodokļi bremzē vai veicina attīstību?». Pasākumu apmeklēja aptuveni simts iedzīvotāju.
Diskusijā piedalījās 12. Saeimas deputāts, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras nodokļu eksperte Elīna Rītiņa.
Visi pie viena galda
Viesi informēja par notiekošo nodokļu pārvaldīšanas jomā. «Tuvojamies lielai diskusijai par to, kā redzam nodokļu sistēmu Latvijā,» uzsvēra V. Ķirsis. L. Meņģelsone uzskata, ka tik laba situācija kā pašlaik nekad nav bijusi – notiekot fundamentāla saruna ar Finanšu un Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, to uzraugot Ministru prezidents Māris Kučinskis. «Esam piesaistījuši pētniekus, un visi esam pie viena galda, mūsu mērķis – izrevidēt un pārbūvēt nodokļu sistēmu,» sacīja LDDK ģenerāldirektore.
«Ko Pasaules Banka pētīs par nodokļiem Latvijā, un ko no šī pētījuma mēs varam sagaidīt?» interesējās Linda Rumka, diskusijas vadītāja no «Latvijas Avīzes». «Pasaules Bankas gadījumā nodokļu sistēmu pētīs speciālisti no Malaizijas, Polijas un citām valstīm. Labāk ātrāk paši izpētīsim un pateiksim, kas mums ir vajadzīgs. Kad būs Pasaules Bankas pētījums, tad varēsim likt pretim savu viedokli,» pauda L. Meņģelsone.
Igaunijā – vairāk
Diskusija skāra arī atšķirības Latvijas un kaimiņvalstu nodokļu sistēmās. «Latvijā darbaspēka nodokļi ir augstāki, un uzņēmējiem pēc šī principa būtu jāizvēlas Igaunija. Toties uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā mums ir labākā sistēma,» skaidroja E. Rītiņa. Zālē atskanēja komentārs, ka tāpēc ierodas negodīgi ārzemju uzņēmēji – par viņu peļņu valdība rūpējas, bet no savas valsts iedzīvotājiem cenšas iekasēt pēc iespējas lielākus nodokļus.
Ar kaimiņvalstīm saistīja arī jautājumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku uzticamību. «Problēma ir tā, ka mēs iekasējam nodokļos 27 procentus no iekšzemes kopprodukta. Nodokļu likmes ir līdzīgas kā Igaunijā, bet tur iekasē 33 procentus. Seši procenti kaut kur aiziet garām valsts kasei,» sacīja V. Ķirsis.
Ir zināms, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts 2015. gadā bija apmēram 24,4 miljardi eiro, bet Igaunijas – 20,4 miljardi eiro. Taču kaimiņvalsts budžets ir lielāks. Arī Igaunija nav nekāds labais piemērs Eiropas mērogā.
PVN shēmas
«Ir zināms, ka uzņēmēji izmanto pievienotās vērtības nodokļa atmazgāšanas shēmas. Tur apgrozās miljoni. Vai VID slikti administrē, vai nodoklis ir par lielu?» vaicāja uzņēmēju kluba «Bauska ‘97» prezidents Indulis Pētersons. «Man ir liels kauns, ka tā notiek un to pieļauj. Šādi no valsts izpumpē nodokļu naudu, jo daļa shēmotāju neko neražo,» atzina L. Meņģelsone. Risinājums esot reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma, bet Eiropas Savienības direktīvas dažās nozarēs to neļauj. Tuvākajā laikā to plānots īstenot graudu un zelta tirgošanā, arī dažās citās jomās. L. Rumka uzsvēra, ka ir vēl kāda problēma – notikumi liecina, ka tie uzņēmēji, kas nodarbojas ar nodokļu shēmām, var palikt nesodīti. Atbildes nebija.
L. Meņģelsone pauda, ka nodokļu nemaksāšanu ietekmē arī sabiedrības attieksme. «Aplokšņu algas var maksāt tikai tad, ja cilvēkam nav ticības sociālajai sistēmai,» uzsvēra LDDK ģenerāldirektore.
I. Pētersons pievērsa uzmanību, ka no nodokļiem negodprātīgi uzņēmēji izvairās ar ārzonu jeb ofšoru uzņēmumiem. V. Ķirsis atbildēja, ka nejūtas kompetents runāt par šo jautājumu. Tad pēc gandrīz 20 minūšu gaidīšanas pie vārda tika uzņēmējs Gūrijs Bulle, kurš atzīmēja, ka būtībā valdība pati atbalsta nodokļu nemaksāšanu. Konkrēti minēja divus piemērus – aviokompāniju «Air Baltic», kas ir reģistrēta Kiprā un tur arī maksā algu daudziem saviem darbiniekiem, un SIA «Lattelecom», kas nodokļus optimizēja, atlaižot darbiniekus un pēc tam tos algojot kā pašnodarbinātos.
Kad peļņa krīt
«Lattelecom» vārds vēl vairākas reizes izskanēja diskusijā. Šoreiz saistībā ar uzņēmuma vadītāja Jura Gulbja atalgojumu. ««Lattelecom» peļņa pēdējos gados ir mazinājusies, bet uzņēmuma vadītāja alga pieaug. Laikam jau atalgojuma sistēma izstrādāta tā, ka šie vadītāji var saņemt nenormāli lielu algu. Būtu jābūt tā – jo mazāk pelna uzņēmums, jo zemāka vadītāja alga. Ministru atalgojums salīdzinājumā ar to ir nožēlojams,» uzsvēra Bauskas Centrālās bibliotēkas vadītāja Baiba Tormane.
«Latvijas Ministru prezidents ir viszemāk atalgotais Eiropas Savienībā. Tomēr atcerēsimies, kāda bija sabiedrības reakcija, kad algas nedaudz palielināja,» izmantojot B. Tormanes minēto pēdējo teikumu, no galvenās tēmas izvairījās V. Ķirsis. Viņš pārgāja pie «Air Baltic» vadītāja Martina Gausa personības, norādot, ka viņš esot «pacēlis» «Air Baltic», tāpēc arī alga tāda. «Dzimtbūšana Latvijā ir atcelta, un nevienu nevar piespiest strādāt par mazāku algu, kā viņš pats sevi vērtē,» teic V. Ķirsis.
Pensionāru miljards
Iedzīvotāji uzdeva vairākus jautājumus, taču reti saņēma konkrētu atbildi. «Kāda jēga ir cilvēkiem maksāt nodokļus, ja jūs paši nezināt, kur aiziet šie seši procenti garām budžetam! Tā ir milzīga summa. Cilvēkiem, kas lasa par Panamas dokumentiem, par ofšoriem, zūd jēga tam visam. Strādnieks, kuram trūkst divi gadi darba stāža, pensijā saņem 89 eiro. Varbūt katrs no jums var izstrādāt rokasgrāmatu, kā ikvienam strādājošajam nodibināt savu ofšoru?» saniknota bija Skaistkalnes bibliotēkas bibliotekāre Inga Pavlovska.
«Sakiet, kur palika tas miljards, kuru krīzes laikā izņēma no pensiju fonda ekonomikas glābšanai?» vaicāja Anna Pakalna no Iecavas. «Miljardu paņēma, sagrābās to, kas bija sagādāts, bet tagad knābā par lieliem izdevumiem pensionārus,» sašutusi bija seniore.
Baušķenieks Andris Ludvigs pievērsa uzmanību Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopes milzīgajām izmaksām, kā arī faktam, ka nepārtraukti pieaug zāļu cenas. «Pensionārs ir spiests tērēt mēnesī no 80 līdz 100 eiro zālēm. Nepārtraukti jāknapinās, un reizēm nevar dzert zāles tik bieži, cik daktere liek, jo naudas vienkārši nav,» teic A. Ludvigs. Viņš vēlētos, lai valdība sadarbojas ar zāļu ražotājiem, kas ir godīgi, un maksu par zālēm nepārtraukti neceļ.
Diskusijas dalībnieki neraisīja iedzīvotāju uzticību. «Sabiedrisko organizāciju pārstāvji šajā sapulcē nepārstāv uzņēmēju intereses,» uzrunā pauda G. Bulle.
«Neko man neatbildēja. Man sirds sāp, viņiem ne,» pēc pasākuma pauda A. Pakalna. «Uz diskusiju atbraukušie speciālisti neatbildēja. Ko gan var sacīt? Nacionālā bibliotēka izvietota nepareizā vietā, industriālajā centrā. Vajadzēja pie parka, klusākā, mazāk putekļainā vietā, tad arī kopšana būtu lētāka,» sarūgtināts bija A. Ludvigs.
Nodokļu slogs kāps
Kas nākotnē notiks ar nodokļiem – to mēģināja skaidrot L. Rumka. V. Ķirsis solīja, ka turpinās aizvien lielāku uzmanību pievērst cīņai ar ēnu ekonomiku, kam piekrita abas uzņēmumu organizāciju pārstāves. Zālē esošie uzņēmēji gan komentēja, ka cīņa it kā ir ar ēnu ekonomiku, bet uzliek papildu maksājumus tiem, kas jau tā ir godīgi.
«Pašreizējais nodokļu slogs ir 27 procenti no Latvijas iekšzemes kopprodukta, un tas ir nepietiekami, lai uzturētu visu, kas mums nepieciešams. Līdz 2020. gadam šo slogu plānojam pakāpeniski palielināt, domājot par to, kurās nozarēs to var izdarīt,» pauda L. Meņģelsone. Viņa atzina, ka pievērsīs lielu uzmanību jomām, kur palielinās nodokļus.
«Visgrūtākais – panākt nodokļu sistēmas prognozējamību. Mērķis – lai nodokļu sistēma būtu ilgtspējīga,» uzsvēra E. Rītiņa. «Vajag visiem sanākt kopā un pieņemt lēmumu, kas nemainās vismaz desmit gadus,» uzskata V. Ķirsis.
«Neesmu pareģe, bet mēģināšu prognozēt, kas notiks. Nākamgad ir pašvaldību vēlēšanas, un diez vai lielas izmaiņas tāpēc ir gaidāmas. Aiznākamgad būs Saeimas vēlēšanas, diez vai kas mainīsies arī tāpēc. Tādēļ kaut kādas pārmaiņas gaidāmas pēc diviem gadiem,» noslēgumā ar humoru pauda Linda Rumka.
