Pirms pāris nedēļām ar lielu interesi vēroju, kādas emocijas pieaugušiem, jauniešiem un bērniem ir pēc Disnejlendas atrakciju parka apmeklējuma.
Pirms pāris nedēļām ar lielu interesi vēroju, kādas emocijas pieaugušiem, jauniešiem un bērniem ir pēc Disnejlendas atrakciju parka apmeklējuma. Liela baušķenieku grupa izmantoja iespēju ļauties dažādiem pārsteigumiem Disneja pasaulē, kas iekārtota netālu no Parīzes un kļuvusi bezgala populāra. Šeit pat jāstāv rindās, lai ļautos asām izjūtām, ko iegūst amerikāņu kalniņos, kosmisku lidojumu imitācijā, sastopoties ar pirātiem un cenšoties iepazīt vēl neskaitāmas citas izklaides.
Pārsteidzoši dažāda bija reakcija pēc brīnumu zemē pavadītām garām stundām. Piecus gadus veca meitenīte Agate bikli čukstēja: «Braucam ātrāk projām no tiem stulbajiem pirātiem!» Bērns bija nobijies, un pat tēta klātbūtne viņu nespēja nomierināt. Kāds sirmot sācis kungs sacīja: «Manas dzīves sapnis ar Disnejlendas apmeklējumu piepildījies dubultīgi.» Šis baušķenieks kopš bērnības bija ilgojies reiz nokļūt tādā brīnumvalstībā, un tikai pēc 40 gadu jubilejas viņam tas izdevies. Vitāla dāma, nogurusi atnākusi līdz autobusu pieturvietai, bez kautrēšanās atzinās: «Kādos murgos es biju nokļuvusi, un vēl tajās garajās rindās jāstāv!» Cita sieviete, viņai piebalsodama, sacīja: «Diezin vai otru reizi es vairs apmeklētu Disnejlendu.» Puikas pārrunāja, kas viņiem vislabāk paticis. Kādas baušķenieku ģimenes mājas fotokolekcijā tagad glabājas simt krāsu attēlu no brīnumu zemes, kas tiešām ir skaisti izveidota.
Jāatzīstas, pati neizmēģināju Disneja pasaules piedāvājumus, taču uzklausītais gandrīz spēja radīt klātbūtnes efektu. Vēl ilgi domāju – cik dažādi mēs uztveram vienu un to pašu notikumu un cik dažādas ir prasības pēc atpūtas.
Tuvojoties vasarai, katrs domājam, kā gūt iespaidus, kas spēj atslābināt un dod jaunu enerģiju. Jau vairākus mēnešus iepriekš ir zināms datums, kad tradicionālajā pārgājienā pa Kurzemes jūrmalu dosies desmit gadu laikā stabilizējusies baušķenieku grupa. Vienvasar tai pievienojās jauna māksliniece Bārbala Gulbe, kuras biogrāfijā ir pusotra gada Amerikā un vēl citi piedzīvojumi. Pagājušās sestdienas izdevumā «Mēs» publicētā intervijā viņa sacījusi, ka ļoti gaida šo pārgājienu, jo «tas ir kas līdzvērtīgs braucienam uz ārzemēm».
Piekrītu Bārbalai Gulbei par simt procentiem. Un ļoti vēlos, lai katram būtu savs reizi gadā piepildāms sapnis – kaut vai brīnumains pārgājiens gar jūru. Tas uzmundrina, liek saņemties un ieelpot dziļāk, spirdzināt sevi ar gaišām domām.
