Kultūras koledžu 6. janvārī beidza Ozolaines un Stelpes bibliotēku vadītājas Vecsauliete Zaiga Stankevica Ozolaines bibliotēkas vadītājas vakantajai vietai pieteicās pirms diviem gadiem.
Kultūras koledžu 6. janvārī beidza Ozolaines un Stelpes bibliotēku vadītājas
Vecsauliete Zaiga Stankevica Ozolaines bibliotēkas vadītājas vakantajai vietai pieteicās pirms diviem gadiem.
Vienlaikus viņa sāka studijas Latvijas Kultūras koledžā, ko absolvēja šogad.
Zaiga atzīst, ka Ozolaines bibliotēka ir viņas pirmā nopietnā darbavieta. Vairāki gadi pagājuši, kopjot smagi slimo mammu. Pēc tam iestājies pārdomu periods, kad Zaigai bija jāizlemj, ko darīt tālāk. “Vispirms iestājos vakara vidusskolā, jo man bija tikai pamatizglītība. Mācīties varēja Skaistkalnē, kur tika piedāvāta šī programma. Kad biju saņēmusi dokumentu par vidējo izglītību, uzzināju, ka Ozolainē vajadzīga bibliotēkas vadītāja. Pieteicos, bet mani pārņēma bažas, vai tikšu galā. Lai varētu vadīt iestādi, bija vajadzīga profesionālā izglītība. Šo prasību uzskatīju par loģisku un nekavējoties iestājos Kultūras koledžā, kur divarpus gadu studēju bibliotēku zinātni un informāciju. Esmu ļoti apmierināta, jo ieguvu darbam nepieciešamās iemaņas, labus draugus un kolēģus, paplašināju redzesloku. Arī nedrošība ir zudusi,” atklāj Zaiga.
Prasmes un erudīcija
Līdzīgas atziņas ir arī Stelpes pagasta bibliotēkas vadītājai Ritai Matuševai, kura šo amatu ieņem trešo gadu. Pirms tam viņa strādāja pašvaldības uzņēmuma “Sietiņš” grāmatvedībā un jau bija sākusi Kultūras koledžā apgūt bibliotēku zinātni. Iztaujāta par studiju lietderīgumu, Rita atbild: “Bibliogrāfijas darba pamatfunkcijas – katalogu veidošanu un jauno grāmatu aprakstīšanu – patstāvīgi apgūt būtu ļoti grūti, bet koledžā to iemācījos ātri, tādējādi sev atvieglojot ikdienas darbu. Paralēli speciāliem priekšmetiem noklausījāmies filozofijas, kultūras, literatūras vēstures kursu, kas ir ļoti nepieciešams erudīcijai. Koledžā pilnveidoju arī informācijas tehnoloģiju lietošanas iemaņas. Tās ļoti noder, strādājot ar elektroniskajām datu bāzēm.”
“Bibliotekārēm ir jābūt gatavām atbildēt uz lietotāju negaidītiem jautājumiem, tādēļ ir jāorientējas dažādās zinību nozarēs.”
Rita Matuševa
Rita Matuševa atzīst, ka Stelpes bibliotēkas iepriekšējā vadītāja Jana Avota ir nodibinājusi vairākas labas tradīcijas, kas noteikti jāturpina. Tas ir aktīvs novadpētniecības darbs, kā arī ciešas saiknes uzturēšana ar bibliotēkas lietotājiem, organizējot kopīgus sarīkojumus, talkas Pliekšānu dzimtas kapos.
Rosinošās bilžu grāmatas
Ozolaines bibliotēkas vadītāja augstu vērtē bibliotekāru sadarbību, kas ir svarīgs profesionālās izaugsmes faktors. Vecsaules pagastā darbojas trīs bibliotēkas. Zaigai Stankevicai ar kolēģēm Agritu Hatkeviču un Ilgu Nagli ir izveidojušies cieši kontakti. “Man ir, kam prasīt padomu un ar ko pārrunāt nozares aktuālus jautājumus. Tiekamies arī ikmēneša semināros Bauskas Centrālajā bibliotēkā, kopā braucam uz Rīgu iegādāties jaunākās grāmatas.”
Pirmā tikšanās ar grāmatām un bibliotēku parasti notiek bērnībā. Arī Ozolaines bibliotēkas lietotāju pamatkontingents ir bērni un jaunieši, jo skola un bibliotēka atrodas vienā ēkā. Jaunāko klašu audzēkņi mēdz iegriezties pie Zaigas arī starpbrīžos. Bilžu grāmatiņu labs pazinējs ir sešgadīgais Armands Kalējs-Žebers. Ienākot bibliotēkā, zēns pats dodas pie plaukta, sameklē grāmatiņu un lūdz Zaigai to ierakstīt reģistrā. “Šo es izlasīšu ātri. Pēc tam paņemšu nākamo. Kopš mamma man parādīja, kur atrodas bibliotēka, grāmatas izvēlos pats,” lietišķi skaidro jaunais lasītājs.
Divos gados Zaiga ir paguvusi iepazīt teju visus nepilnus divus simtus bibliotēkas lietotāju: “Man ļoti patīk strādāt ar bērniem. Esmu kļuvusi par savējo, jo viņi man uzticas. Cenšos, lai jauno izdevumu plauktā allaž būtu bilžu grāmatiņas, iesaistu mazos lasītājus Bibliotēku nedēļas norisēs. Otra aktīvu lasītāju grupa ir pensionāri. Netrūkst arī studentu, kas labprāt izmanto bibliotēkas datorus patstāvīgo darbu un pētījumu izstrādei. Pašlaik lietotāju rīcībā ir divi datori, bet drīz to skaits trīskāršosies, jo Bila un Melindas Geitsu fonda finansētais projekts Latvijas publisko bibliotēku attīstībai paredz jaunu datoru un programmatūras piegādi.
