Turpinām iztirzāt tēmu par nesaskaņām ar vīramāti. (Sākums 22. janvāra numurā.) Neesmu radis kādam piedāvāt receptes, kā dzīvot.
Turpinām iztirzāt tēmu par nesaskaņām ar vīramāti. (Sākums 22. janvāra numurā.)
Neesmu radis kādam piedāvāt receptes, kā dzīvot. Taču, lasot viedokļus par Ilzes nesaskaņu risināšanu ar vīramāti, vēlos izteikt savu nostāju.
Manuprāt, Ilzes ģimenei vienīgā izeja ir dzīve atsevišķi no vecākiem. II-ze, ir jāpieņem lēmums dzīvot patstāvīgi un jo ātrāk, jo labāk! Lai arī tā būtu tikai īrēta istabiņa nelabiekārtotā mājā. Ja starp tevi un vīru ir abpusēja mīlestība, šīs grūtības jūs daudz vieglāk pārvarēsit un būsit drošībā. Ģimene ģimenē – tas ir apgrūtinoši abām pusēm. Var jau ieteikt būt savstarpēji iecietīgiem. Ar prātu to var saprast, taču mēs visi esam cilvēki, katrs ar savām īpatnībām, atšķirīgiem uzskatiem par dzīvi. Ikdienā «rīvējoties», pat laba vēlējums var negribot tikt izkropļots un pārprasts.
Trīs četras paaudzes varēja dzīvot kopā zem viena jumta pagājušajā gadsimtā. Šajā laikmetā ir cits dzīves temps, līdz ar to paaudžu uzskatu tuvināšanās ceļš ir nesalīdzināmi garāks. Ar to ir jārēķinās.
Arvīds
