Vecāku ģimenes modelis veido jauno vīriešu un sieviešu priekšstatus par daudziem kopdzīvē aktuāliem jautājumiem.
Vecāku ģimenes modelis veido jauno vīriešu un sieviešu priekšstatus par daudziem kopdzīvē aktuāliem jautājumiem.
Tie skar atbildības un varas sadalījumu starp vīrieti, sievieti un pārējiem ģimenes locekļiem, tiesības izpaust jūtas, brīvi diskutēt par jebkuru tematu, spēju risināt konfliktus.
Psihologs Arnolds Cerbulis analizē divus ģimeņu modeļus – atvērto un slēgto – un to ietekmi uz bērnu pilnvērtīgu attīstību. Atvērto ģimenes modeli raksturo augsta pašvērtība, līdzsvarots saskarsmes stils, mūsdienīgi, pēc nepieciešamības maināmi ģimenes likumi. Problēmu apspriešana balstīta realitātē un ir atbilstoša konkrētai situācijai.
Slēgta ģimenes sistēma var kļūt par bremzējošu faktoru bērnu attīstībai. Šim modelim piemīt zema pašvērtība, juceklīga saskarsme ģimenes locekļu vidū, apsūdzošs un jūtas noliedzošs saskarsmes stils, dzelžaini, nemainīgi likumi, aizliegums diskutēt un apšaubīt.
Tas nenozīmē, ka viens modelis ir slikts, bet otrs – izcils. Katram piemīt nepilnības un pozitīvi aspekti, uzskata psihologs. Slēgtās jeb patriarhālās ģimenes sistēmai ir izteikta varas vertikāle – bērni pakļaujas vecākiem, sieviete – vīrietim. Raksturīgs strikts pienākumu un atbildības sadalījums, piemēram, vīriešu un sieviešu darbi. Liela ietekme ir tradīcijām un priekšrakstiem, kas tiek pārmantoti paaudzēs. Šāda tipa ģimenes ārēji šķiet sakārtotas, tajās retāk tiek šķirtas laulības.
Patriarhālā ģimene bērniem rada drošības un stabilitātes izjūtu, tomēr negatīvi ietekmē brīvas, emocionāli atraisītas personības veidošanos. Bērni iepazīst vīrieti un sievieti kā ļoti atšķirīgas būtnes ar tradicionāli noteiktām un neelastīgām dzimumlomām. Vēlāk tas var kļūt par traucēkli emocionāli tuvu attiecību veidošanai ar pretējo dzimumu.
Savukārt atvērtās ģimenes sistēmā bērni neizjūt tik lielu drošību, jo šis modelis vairāk pakļauts dažādām pārmaiņām. Toties viņu izaugsmei un personības attīstībai ir mazāk šķēršļu. Šādās ģimenēs bērni var uzticēties vecākiem, veidot tuvas attiecības un vienlaikus justies neatkarīgi ar tiesībām uzdrīkstēties un mainīties.
Izmantota A. Cerbuļa lekcija «Vīrietis un sieviete. Dejas pustumsā».
