Šoruden Vecsaules skolai aprit 165 gadi. Absolventu skaits mērāms tūkstošos. Daudzi, atminoties skolas gadus, saka «mana vecā skola», «mana mīļā skola», «mana pirmā skola» vai gluži vienkārši – «mana skola» – un atceras tā laika darbus un nedarbus.
Gadi aizgājuši, pirmā skolas diena daudziem jau aizmirsusies, bet klasesbiedri palikuši atmiņā. Tikšanās reizēs redzam, ka senāko izlaidumu puišiem un meitenēm izbalējuši mati, manāmas veselības pro-blēmas. Tikai tikšanās reizēs uz brīdi atgriežas jaunība – skaistais laiks, kopības sajūta un atmiņas. Katram no mums ir, ko atcerēties, par ko pasmaidīt. Varam domās pārstaigāt skolas gadu ceļus, taciņas un atzīt, ka tas bija tik skaisti. Dzīve reizēm sagādā raizes, tomēr tā ir skaista.
Izglītības iestādes jubileja Vecsaules pagastā bija liels notikums. Tas skar gandrīz ikvienu ģimeni, arī manējo – šo skolu beiguši abi mani bērni.
Skolas saimei novēlu, lai pietiek spēka un radošu ideju, lai katram skolotājam, ikvienam darbiniekam ir veselība, dzīvesprieks, visu to nodomu piepildījums, kas dzīvi dara vieglāku, gaišāku, labāku un bagātāku. Skolai būt, ja ne vairāk, tad vismaz vēl 165 gadus!
