Iecavas novadpētnieks Ivars Šmits, pārlūkojot reto koku un dižkoku sarakstu, bija pārsteigts, ka tur nav iekļauti dižkoki, par kuriem viņš pirms kāda laika oficiāli informējis Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), kā arī Dabas retumu krātuvi un Latvijas Dabas fondu (LDF).
Noteikta kārtība
LDF direktors Ģirts Strazdiņš «Bauskas Dzīvei» pauda: «Iecavnieka sniegtā informācija ir ļoti vērtīga un interesanta. Slavējami, ka cilvēki šādi palīdz reģistrēt un glabāt dabas vērtības. Tomēr Latvijas Dabas fonds ir sabiedriska organizācija, kas nevar katru atradumu apskatīt vai pieņemt lēmumu par aizsardzību. Dižkoku reģistrācija ir Dabas aizsardzības pārvaldes kompetencē, tāpēc iesakām ikvienam, kas tuvējā apkaimē atradis kritērijiem atbilstīgu koku, ziņot valsts iestādei.»
DAP inspektori informāciju pārbauda un reģistrē noteiktā kārtībā. Kā piebilst Ģ. Strazdiņš, arī LDF pārstāvji līdzīgi iesniedz informāciju pārvaldei, un vislabāk tai pievienot koka foto un koordinātas. Ir reģionālās dabas pārvaldes, tomēr LDF vadītājs iesaka informēt arī centrālo biroju Siguldā, kas apkopo visus datus.
Atbilst kritērijiem
Dabas vērtību vietnē daba.dziedava.lv ir atrodami vairāku Iecavas novada dižāko koku apraksti – Dzimtmisas osis un ozols, Iecavas ciedrupriede, dzeltenā zirgkastaņa, korķakoks, lapegle, osis, ozols, Spārnainais ozols un Tatārijas kļava, vēsta I. Šmits.
«Iecavas novada un, iespējams, Zemgales dižākā vīksna «Ulmus laevis Pall» nav reģistrēta, lai gan par šo koku ir sniegta informācija jau labi sen gan dabas pētniekam Guntim Eniņam, gan Dabas aizsardzības pārvaldei. Iestādē atbild, ka Latvijā šādu koku ir ļoti daudz, tāpēc visus uzmērīt, pārmērīt un reģistrēt neizdodas,» saziņu ar valsts iestādi apraksta iecavnieks.
I. Šmita norādītā dižā Lāču vīksna Iecavas novadā ir ar 5,40 m apkārtmēru, 19 m augsta, ar vainaga projekciju 260 kvadrātmetri un zaru garumu līdz 10,6 m. Tā visnotaļ atbilstu reģistrēšanai dižvīksnu sarakstā, kas prasa ne mazāk kā četru metru apkārtmēru. Lielākā dzīvā reģistrētā dižvīksna ar 7,24 m apkārtmēru ir Paškānu vīksna Gārsenes pagastā Aknīstes novadā. Resnākas par četriem metriem Latvijā ir 47 dižvīksnas, viena no tām – Lejnieku vīksna ar 5,06 m apkārtmēru – atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Dižs vītols
Vienu Iecavas novada dižkoku – senu vītolu, kas te aug kopš mājas «Gaiļi» uzcelšanas pagājušā gadsimta sākumā, – lolo sētas tagadējais saimnieks Andrejs Lasmanis Zorģu pusē. Viņš stāsta, ka izteiksmīgais veidols kokam radies pēc viena stumbra nolūšanas vētrā. Tomēr vītols ir gana spēcīgs un turpina zaļot.
Lielu daļu Latvijas dižkoku mērījuši un reģistrējuši Julita un Atis Klušas, vēstīts vietnē daba.dziedava.lv. Tiem, kas vēlas dziļāk iepazīt Latvijas dižākos kokus, to vēsturi vai paši apgūt koku mērīšanu, ieteikta Gunta Eniņa grāmata «100 dižākie un svētākie». Valsts mēroga aizsardzībai atbilstīgos kokus reģistrē Dabas aizsardzības pārvalde, savukārt atsevišķās pilsētās un novados – Rīgā, Liepājā un Cēsīs – ir spēkā noteikumi par vietējo dižkoku reģistrēšanu.
DAP atbildi uz «Bauskas Dzīves» uzdotajiem jautājumiem par mūspusē no jauna pieteiktajiem dižkokiem publicēsim pēc saņemšanas.
Kaitīgas vielas
I. Šmits aicina DAP rūpīgāk kontrolēt dižkokus, atgādinot šī gada sākumā Vecumnieku novada Valles pagastā elektrolīnijas tīrīšanas laikā nocirsto lielo tūju. Viņaprāt, dižkokus un biotopus apdraud glifosātu saturošā nezāļu apkarošanas līdzekļa «Roundup» un citu augu aizsardzības ķimikāliju lietošana, jo tās nonāk upēs un citās ūdenskrātuvēs.
Kā ziņots, par glifosāta izmantošanas aizliegumu diskutē Eiropas Savienības (ES) institūcijās. Iecavnieks uzskata, ka ķimikāliju varētu aizliegt pašvaldības, negaidot ES regulas pieņemšanu, norādot uz pētījumiem, ka glifosāts atrasts cilvēku organismā, tātad viņi to uzņem ar pārtiku vai no vides.
Ķīmiķe Jana Simanovska paudusi: «Es esmu redzējusi «Roundup» iepakojumu, uz kura ir uzraksts «bio» un «eco». Tas satur glifosātu, kas ir ūdens videi kaitīga viela, tātad patērētājs pilnīgi noteikti tiek maldināts, jo šāds marķējums daudziem cilvēkiem asociējas ar kaut ko videi draudzīgu un mazāk kaitīgu.»
I. Šmits uzsver – šis jautājums ir ļoti svarīgs zemgaliešiem, jo viņš novērojis vīksnu nokalšanu Iecavas upes krastos, ko, iespējams, izraisa augsnē un ūdenī nonākušās ķimikālijas.
Ierosinājums pašvaldībām
Lauku sētas ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma un latviskās identitātes daļa, tālab I. Šmits iesaka pašvaldībām piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus saimniekiem, kas no nopostīšanas izglābuši kaut vienu vēsturisku ēku vai koka būvi, ieguldījuši līdzekļus tās atjaunošanā un uzturēšanā, iespējams, izmitinot kādu sociāli neaizsargātu ģimeni.
Vēsturisku ēku, ainavas elementu un ceļu kopšana un uzturēšana ir dārgāka nekā mūsdienās veidotai infrastruktūrai, tāpēc rūpīgi īpašnieki būtu pelnījuši ne tikai morālu atbalstu. Iecavnieks uzskata, ka pašvaldības senu sētu īpašniekiem varētu atcelt vismaz nodokļu parādu soda procentus, jo viņi gādā par ainavas saglabāšanu.
UZZIŅAI
Valsts nozīmes dižkoki Iecavas novadā:
Franču ģenerāļa ozols E. Virzas ielā 26 Iecavā: apkārtmērs – 5,91 m, mērīts 2014. gadā;
Vītols Dzimtmisā – pretī Tiltiņiem: 5,25 m, 2010. gadā;
Divi parastie ozoli un Spārnainais ozols Iecavas parkā: 4,71, 4,68 un 4,04 m, 2014. gadā;
Dzimtmisas osis: 4,36 m, 2010. gadā; parastais osis pie Pārupes tiltiņa: 3,72 m, 2014. gadā;
Silenieku liepa pie ceļa uz Plakanciemu: 4,22 m, 2014. gadā;
Upuru lapegle un Iecavas lapegle pie Brīvības pieminekļa: 3,79 un 3,78 m, 2014. gadā;
Silaparka priede netālu no Ozolu ielas: 3,33 m, 2014. gadā.
Iecavas novadā reģistrēti 28 valsts nozīmes dižkoki, to vidū arī vairāki Pensilvānijas oši, parastie skābarži un Rietumu tūjas Iecavas parkā, E. Virzas ielā un Baldones ielā pie Sarkanās skolas.
Dati: daba.dziedava.lv.
Skaidrojums
Maija Rēna, Dabas aizsardzības pārvaldes komunikācijas speciāliste:
– Saskaņā ar dabas pētnieku aplēsēm, Latvijā ir vairāk nekā 8000 dižkoku, un ik gadu to skaits palielinās, tāpat kā dabas procesu dēļ daudzi arī iet bojā. Līdz šim oficiālos reģistros iekļauta vien daļa no lielajiem un vecajiem kokiem. Dižkoku apzināšanai DAP kopā ar Kultūras ministriju aicinājusi iesaistīties sabiedrību, rīkojot akciju «LV100 Dižošanās». Tās gaitā šogad pieteikti vairāki tūkstoši dižkoku. DAP pateicas ikvienam, kurš veltījis laiku, lai izpētītu dabas vērtības, dāvinot Latvijai simtgadē datus par līdz šim nezināmiem dižkokiem. Tie ir nozīmīgi un izcili ainavas elementi, tiem ir liela nozīme dabas daudzveidības uzturēšanā. Koki ir mājvieta daudzām dzīvo organismu sugām, tostarp retām un apdraudētām. Bieži dižkokiem ir kultūrvēsturiska nozīme – ar tiem saistās vēstures notikumi.
Datus par atrastajiem dižkokiem var ievietot digitālajā kartē. Informāciju pārbaudīs un norādītos kokus dabā apskatīs DAP speciālisti. Ja koks atbildīs standartiem, to ierakstīs dižkoku reģistrā, pie tā izvietos zīmi. Noderīga informācija, kā meklēt un kartēt dižkokus, pieejama tīmekļa vietnē dizosanas.lv100.lv. Šajā lapā ir karte, kur apskatīt jau esošos dižkokus un pievienot jaunus. Iespējamo dižkoku ikviens var pieteikt DAP. Informācija par koka atbilstību dižkoka statusam atrodama Ministru kabineta 2010. gada
16. marta noteikumu Nr. 264 «Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi» 2. pielikumā. Informācija saziņai atrodama DAP mājaslapā daba.gov.lv.
