Notāru dienās, kas valstī tika rīkotas šīgada sākumā, daudzi apmeklētāji interesējās par testamentu pareizu noformēšanu. Par to, vai šie jautājumi ir aktuāli arī Bauskas rajonā, stāsta zvērinātās valsts notāres Aija Biezā un Zenta Reliņa.
Notāru dienās, kas valstī tika rīkotas šīgada sākumā, daudzi apmeklētāji interesējās par testamentu pareizu noformēšanu. Par to, vai šie jautājumi ir aktuāli arī Bauskas rajonā, stāsta zvērinātās valsts notāres Aija Biezā un Zenta Reliņa.
Nav īpaši izplatīta
Sarunas sākumā abas juristes gan atzīst, ka daudzo darba pienākumu vidū testamenta lietu kārtošana nenotiekot nemaz tik bieži. Iespējams, daudziem iedzīvotājiem šī juridiskā formalitāte nešķiet pietiekami nozīmīga, attiecības starp ģimenes locekļiem arī ir labvēlīgas.
Vecajiem ļaudīm arī nav tik lieli mantas vai naudas uzkrājumi, lai domātu, kam, ko un cik daudz pēc savas nāves novēlēt. Savukārt gados jaunie par šādām lietām reti kad domā. Lai gan likums paredz, ka testamentu drīkst sastādīt rīcībspējīga persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu. Īpašos gadījumos likums ļauj testamentu sastādīt arī personām, kas sasniegušas 16 gadu vecumu.
Publiskais testaments
Pēc formas testamenti ir vai nu publiski, vai privāti. Publisku testamentu taisa testatora klātbūtnē pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā, piedaloties vēl diviem lieciniekiem. Par tāda testamenta īstumu nevar izteikt nekādas šaubas. Civillikumā noteiktas personas, kuras nedrīkst būt šī testamenta liecinieki. To vidū ir garā slimie, aklie, mēmie, kurlie, rakstīt un lasīt nepratēji, valsts valodas nepratēji, sodītas personas. Par lieciniekiem nedrīkst aicināt arī testamentā paredzētos mantiniekus.
Visbiežāk publiskie testamenti tiek sastādīti notāru birojos. Gadījumā, ja klients nevar ierasties birojā slimības vai invaliditātes dēļ, notārs pēc iepriekšējā uzaicinājuma dodas pie viņa uz mājām vai ārstniecības iestādi.
Raksta jebkurā valodā
Privāto testamentu cilvēks var rakstīt mājās. Viņš var to darīt pats, divu liecinieku klātbūtnē var nodiktēt citam un pats parakstīt. Ārkārtējos apstākļos testators var izteikt savu pēdējo gribu mutiski divu liecinieku klātbūtnē. Publiskais testaments tiek sastādīts valsts valodā, savukārt privāto testamentu var rakstīt jebkurā valodā. Ir bijis gadījums, kad vecs vīrs savu pēdējo gribu paudis, rakstot vēlējumus latviešu, lietuviešu valodā, ar krievu valodas vārdiem pa vidu. Ja par privātā testamenta patiesumu rodas šaubas, tad to var apstrīdēt tiesā.
Neatraidāmie mantinieki
Testamenta sastādīšana ir cilvēka brīva griba. Ar to mantojuma atstājējs brīvi nosaka, kas notiks ar mantu viņa nāves gadījumā. Testaments vai mantojuma līgums ir obligāti nepieciešams, ja grib atstāt savu mantu pēc nāves cilvēkam, kas nav laulātais vai radinieks. Ir tikai viens ierobežojums, testatora neatraidāmajiem mantiniekiem atstājamas viņu neatņemamās daļas. Neatraidāmie mantinieki ir laulātais un bērni. Ja viņi miruši, tad neatraidāmi mantinieki ir arī mazbērni. Ja bērnu un mazbērnu nav, tad neatraidāmie mantinieki ir laulātais un mantojuma atstājēja vecāki vai arī vecvecāki.
Cilvēkiem, kuri domā par savas mantas novēlēšanu jeb, kā tautā saka, norakstīšanu, vēlams darīt to laikus, neatliekot uz pēdējo brīdi un tādējādi neradot nevajadzīgus sarežģījumus. Testators var savu publisko vai privāto testamentu gan atcelt, gan grozīt ar jaunu testamentu, gan atsaukt vispār.
Apliecības izsniedz notārs
Ja ir testaments, pēc testatora nāves iestājas testamentārā mantošana atbilstīgi nosacījumiem. Mantojuma lietas kārto zvērināts notārs, kurš praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta. Tādējādi baušķenieku mantojuma lietas var kārtot pie sava izvēlētā Zemgales apgabaltiesas zvērināta notāra Bauskā, Jelgavā, Dobelē, Tukumā, Aizkrauklē un Jēkabpilī.
Pēc testatora nāves mantiniekiem jāierodas pie notāra ar viņa miršanas apliecību un testamentu. Uz privāto testamenta nolasīšanu notārs uzaicina arī abus lieciniekus, kuriem jāatzīst savs paraksts. Notārs izsniedz mantiniekiem mantojuma apliecības, kas pēc tam ir pamats īpašumu pārreģistrēšanai Zemesgrāmatās uz mantinieku vārda vai transportlīdzekļu pārreģistrēšanai uz mantinieku vārda, vai mantojuma atstājēja naudas noguldījumu bankas saņemšanai.
Maksu par publiskā testamenta taisīšanu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 534. Ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, viena testamenta sastādīšana izmaksās 28 latus.
