Klausītāju pārpildītā Doma baznīcā 15. jūlijā notika operdziedātājas Ineses Galantes solokoncerts. Latvijas mūzikas dzīvē tas bija īpašs notikums, jo tika svinēta koncertu cikla «Pilsētai un pasaulei» piecu gadu jubileja.
Klausītāju pārpildītā Doma baznīcā 15. jūlijā notika operdziedātājas Ineses Galantes solokoncerts. Latvijas mūzikas dzīvē tas bija īpašs notikums, jo tika svinēta koncertu cikla «Pilsētai un pasaulei» piecu gadu jubileja.
Talanti dodas pasaulē
Inese Galante šo ciklu atklāja 1998. gadā. Hermaņa Brauna fonda veidotās koncertu sērijas mērķis ir iepazīstināt klausītājus ar bijušajiem rīdziniekiem – pasaulslaveniem mūziķiem. Tādu izpildītāju patiešām ir daudz. Var minēt Gidonu Krēmeru un jauniešu kamerorķestri «KRE-MERata Baltica», Baibu un Laumu Skrides, Egilu Siliņu, Inesi Galanti, Ingu Kalnu un citus izcilus mūziķus. Viņi visi strādā ārzemēs. Ja nebūtu koncertu cikla «Pilsētai un pasaulei», diezin vai latviešu klausītāji varētu arī Rīgā baudīt slaveno tautiešu mākslu.
Inesi Galanti klausītāji ļoti mīl, bet viņas talantu pa īstam novērtē ārzemēs. Tas ir mūsu laikmeta paradokss. Īpaši apdāvinātu mākslinieku talanta attīstībai Latvijā ir ierobežotas iespējas, tādēļ viņi ir spiesti tās meklēt plašajā pasaulē.
Neskopojas ar uzslavām
Francijas Radio interneta portālā latviešu operdziedātāja tiek dēvēta par Latvijas Nacionālās operas dīvu un ir iekļauta pasaules opermūzikas augstākā ranga zvaigžņu tabulās. Francūži viņu uzskata par «Latvijas skaistāko balsi». Ar uzslavām neskopojas arī vācieši, kuri Inesi Galanti ir labi iepazinuši, jo dziedātāja kopš 1995. gada strādāja Manheimas un Diseldorfas operteātros, izpildot galvenās lomas 19. gadsimta Eiropas komponistu slavenākajās operās.
Arī Nīderlandē Inese Galante ir viena no iemīļotākajām solistēm. Viņa ir pirmā dziedātāja no Latvijas, kurai 2001. gadā Nīderlandē tika pasniegts zelta un platīna disks par visvairāk pieprasīto un pārdoto opermūzikas albumu «Debut». Māksliniece 1995. gadā to ierakstīja kopā ar Latvijas Nacionālās operas simfonisko orķestri.
Mūzika dziedē dvēseli
Koncertā Doma baznīcā Inese Galante izpildīja Rietumeiropas komponistu garīgo mūziku, sākot no renesanses laikmeta līdz mūsdienām. Koncertā piedalījās arī ērģelnieks Aivars Kalējs un klarnetists Mārcis Kūlis.
Mēģinot atspoguļot vārdos izjūtas, ko rada Ineses Galantes dziedājums, jebkurš epitets kļūtu pliekans un neizteiksmīgs. Viņas balss glāsmainajam tembram piemīt suģestija. Tā vairs nav tikai mūzika – tā ir terapija, kas spēj dziedināt klausītāju dvēseli un garu. Dažu skaņdarbu izpildījumā pilnīgi saplūda ērģeles, klarnete un solistes balss, kas izdzēsa robežu starp materiālo pasauli un augstākām dimensijām.
Pēc programmas pēdējā numura iestājās klusuma mirklis, kas spontāni pārtapa brāzmainās ovācijās. Publika gribēja dzirdēt Inesi Galanti vēl un vēl. Doma baznīcā skanēja vācu, krievu, angļu un latviešu valoda. Ārzemju tūristi aplaudējot dalījās iespaidos par iepriekš dzirdētiem mākslinieces koncertiem citās Eiropas pilsētās. Daudziem acīs bija asaras, un savas izjūtas viņi pauda klusējot. Katarsi spēj izraisīt tikai augsta māksla, un nav jābūt eksperta kvalifikācijai, lai to atšķirtu starp simtiem citu radošu izpausmju veidiem.
Pielūdzēji gaida uz kāpnēm
Inesei Galantei nudien nepiemīt primadonnas sindroms, jo, atbildot uz klausītāju aicinājumu, pēc koncerta viņa dziedāja vēl pusstundu, izpildot sava repertuāra «pērles». Pēc tam laikrakstā «Diena» izlasīju, ka uzņēmīgākie operdziedātājas talanta pielūdzēji bija pacietīgi stāvējuši uz Doma baznīcas kāpnēm, lai māksliniecei paspiestu roku un lūgtu atļauju kopā ar viņu nofotografēties.
Pēc koncerta ar draugiem sēdēju Doma laukuma āra kafejnīcā un vēroju klausītāju nebeidzamo straumi, kas plūda no baznīcas. «No kurienes nāk tik daudz ļaužu?» pie mums vērsās kāds tūrists. Saņēmis atbildi, viņš pie sevis noteica: «Tam nu gan ir jābūt īpašam koncertam!»
