Pirms gadiem septiņiem bija lietaina vasara. Tālākiem ceļojumiem trūka naudas, tādēļ gluži spontāni nolēmu aizbraukt uz Ļvo-vu – Rietumukrainas īpašo pilsētu, kuras vēsturisko centru aizsargā UNESCO kultūras mantojuma statuss. Patiesībā gluži neapdomāta šī ideja nebija, jo tovasar jau biju pirmo reizi apmeklējusi Ukrainu: divas dienas Kijevā, pusotra – Ļvovā mani apbūra. Ļvova ir ļoti līdzīga Polijas Krakovai, kas atrodas aptuveni 100 ki-lometrus no abu valstu robežas.
Nopirku biļeti, iekāpu satiksmes autobusā un pēc 14 stundām jau atrados Ļvovas autoostā. Mans vienīgais kontakts bija Ļvovā dzimušā Rīgas paziņas iedotais telefona numurs. Viņš jauno sievieti pat nepazina – Irēna bija paziņas klasesbiedres meita. No pirmā brīža, kad izkāpu no autobusa Ļvovā, līdz mājupceļa reisam baudīju ārkārtīgu, neviltotu mīlestību un sapratni. Irēna, Ukrainas Sporta deju asociācijas vadītāja un starptautiska deju tiesnese, man bija noīrējusi brīnišķīgu vienistabas dzīvokli vēsturiskajā centrā – vismaz trīsreiz lētāku nekā viesnīcu. Laiku pilsētas apskatei plānoju pati, bet ikvakara tikšanās ar Irēnu un viņas ģimeni izvērtās tāda, it kā mēs būtu veselu mūžību pazīstami. Izrādījās, ka Latvijā mums ir daži kopīgi paziņas. Pavadīju laiku arī kopā ar Irēnas mammu Nelliju un burtiski «peldēju» viņas labvēlībā un kopīgu interešu jomā. Man bija savs rīta rituāls. Katru dienu gāju, manuprāt, uz unikālu vecpilsētas kafejnīcu «Dziga», lai iedzertu izcilu turku kafiju un ļautos pārējo apmeklētāju sarunu fonam. Šajā pilsētā viņi galvenokārt runāja ukraiņu, poļu un bieži vien arī vācu valodā. Ļvovas multinacionālā, gadsimtos veidotā vide man šķita apbrīnojama.
Nesen uzzināju, ka Irēnas ģimene ir pārcēlusies uz Ukrainas galvaspilsētu Kijevu viņas un vīra darba specifikas dēļ. Man kļuva skumji. Protams, tās ir egoistiskas strāvas. Bet šajās nedēļās nepārtraukti domāju, kā viņiem – Irēnas nu jau pieaugušajam dēlam un Diānai, meitiņai pusau-dzei, – tur, Kijevā, sokas. Vai tās šausmas, ko Ukrainas iedzīvotāji tagad pārdzīvo, nav pārāk traģiska cena pozīcijas un opozīcijas politiskajām spēlēm? Pat nezinu, vai ģimenei viss ir kārtībā, mans Rīgas paziņa joprojām nevar ar viņiem sazināties.
